derigescere
<rigēscō, riguī, - 3.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dērigēscō 2. Person 2. dērigēscis 3. Person 3. dērigēscit | 1. Person 1. dērigēscimus 2. Person 2. dērigēscitis 3. Person 3. dērigēscunt |
| Futur | 1. Person 1. dērigēscam 2. Person 2. dērigēsces 3. Person 3. dērigēscet | 1. Person 1. dērigēscemus 2. Person 2. dērigēscetis 3. Person 3. dērigēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dērigēscebam 2. Person 2. dērigēscebās 3. Person 3. dērigēscebat | 1. Person 1. dērigēscebāmus 2. Person 2. dērigēscebātis 3. Person 3. dērigēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēriguī 2. Person 2. dēriguisti 3. Person 3. dēriguit | 1. Person 1. dēriguimus 2. Person 2. dēriguistis 3. Person 3. dēriguērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēriguerō 2. Person 2. dērigueris 3. Person 3. dēriguerit | 1. Person 1. dēriguerimus 2. Person 2. dērigueritis 3. Person 3. dēriguerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dērigueram 2. Person 2. dēriguerās 3. Person 3. dēriguerat | 1. Person 1. dēriguerāmus 2. Person 2. dēriguerātis 3. Person 3. dēriguerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dērigēscam 2. Person 2. dērigēscās 3. Person 3. dērigēscat | 1. Person 1. dērigēscāmus 2. Person 2. dērigēscātis 3. Person 3. dērigēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dērigēscerem 2. Person 2. dērigēscerēs 3. Person 3. dērigēsceret | 1. Person 1. dērigēscerēmus 2. Person 2. dērigēscerētis 3. Person 3. dērigēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēriguerim 2. Person 2. dērigueris 3. Person 3. dēriguerit | 1. Person 1. dēriguerimus 2. Person 2. dērigueritis 3. Person 3. dēriguerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēriguissem 2. Person 2. dēriguissēs 3. Person 3. dēriguisset | 1. Person 1. dēriguissēmus 2. Person 2. dēriguissētis 3. Person 3. dēriguissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dērigēsce! | dērigēscite! |
| Futur | 2. Person 2. dērigēscito! 3. Person 3. dērigēscito! | 2. Person 2. dērigēscitōte! 3. Person 3. dērigēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dērigēscere |
| Perfekt | dēriguisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dērigēscens, dērigēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | dērigēscendī |
|---|---|
| Dativ | dērigēscendō |
| Akkusativ | ad dērigēscendum |
| Ablativ | dērigēscendō |
Supinum
| - |
