deplorare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēplōrō 2. Person 2. dēplōrās 3. Person 3. dēplōrat | 1. Person 1. dēplōrāmus 2. Person 2. dēplōrātis 3. Person 3. dēplōrant |
| Futur | 1. Person 1. dēplōrābō 2. Person 2. dēplōrābis 3. Person 3. dēplōrābit | 1. Person 1. dēplōrābimus 2. Person 2. dēplōrābitis 3. Person 3. dēplōrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēplōrābam 2. Person 2. dēplōrābās 3. Person 3. dēplōrābat | 1. Person 1. dēplōrābāmus 2. Person 2. dēplōrābātis 3. Person 3. dēplōrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēplōrāvī 2. Person 2. dēplōrāvisti 3. Person 3. dēplōrāvit | 1. Person 1. dēplōrāvimus 2. Person 2. dēplōrāvistis 3. Person 3. dēplōrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēplōrāverō 2. Person 2. dēplōrāveris 3. Person 3. dēplōrāverit | 1. Person 1. dēplōrāverimus 2. Person 2. dēplōrāveritis 3. Person 3. dēplōrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēplōrāveram 2. Person 2. dēplōrāverās 3. Person 3. dēplōrāverat | 1. Person 1. dēplōrāverāmus 2. Person 2. dēplōrāverātis 3. Person 3. dēplōrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēplōrem 2. Person 2. dēplōrēs 3. Person 3. dēplōret | 1. Person 1. dēplōrēmus 2. Person 2. dēplōrētis 3. Person 3. dēplōrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēplōrārem 2. Person 2. dēplōrārēs 3. Person 3. dēplōrāret | 1. Person 1. dēplōrārēmus 2. Person 2. dēplōrārētis 3. Person 3. dēplōrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēplōrāverim 2. Person 2. dēplōrāveris 3. Person 3. dēplōrāverit | 1. Person 1. dēplōrāverimus 2. Person 2. dēplōrāveritis 3. Person 3. dēplōrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēplōrāvissem 2. Person 2. dēplōrāvissēs 3. Person 3. dēplōrāvisset | 1. Person 1. dēplōrāvissēmus 2. Person 2. dēplōrāvissētis 3. Person 3. dēplōrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēplōrā! | dēplōrāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēplōrāto! 3. Person 3. dēplōrāto! | 2. Person 2. dēplōrātōte! 3. Person 3. dēplōranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēplōrāre |
| Perfekt | dēplōrāvisse |
| Futur | dēplōrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēplōrāns, dēplōrantis |
| Futur | dēplōrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēplōrandī |
|---|---|
| Dativ | dēplōrandō |
| Akkusativ | ad dēplōrandum |
| Ablativ | dēplōrandō |
Supinum
| dēplōrātum |
deplorare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēplōrō 2. Person 2. dēplōrās 3. Person 3. dēplōrat | 1. Person 1. dēplōrāmus 2. Person 2. dēplōrātis 3. Person 3. dēplōrant |
| Futur | 1. Person 1. dēplōrābō 2. Person 2. dēplōrābis 3. Person 3. dēplōrābit | 1. Person 1. dēplōrābimus 2. Person 2. dēplōrābitis 3. Person 3. dēplōrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēplōrābam 2. Person 2. dēplōrābās 3. Person 3. dēplōrābat | 1. Person 1. dēplōrābāmus 2. Person 2. dēplōrābātis 3. Person 3. dēplōrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēplōrāvī 2. Person 2. dēplōrāvisti 3. Person 3. dēplōrāvit | 1. Person 1. dēplōrāvimus 2. Person 2. dēplōrāvistis 3. Person 3. dēplōrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēplōrāverō 2. Person 2. dēplōrāveris 3. Person 3. dēplōrāverit | 1. Person 1. dēplōrāverimus 2. Person 2. dēplōrāveritis 3. Person 3. dēplōrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēplōrāveram 2. Person 2. dēplōrāverās 3. Person 3. dēplōrāverat | 1. Person 1. dēplōrāverāmus 2. Person 2. dēplōrāverātis 3. Person 3. dēplōrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēplōrem 2. Person 2. dēplōrēs 3. Person 3. dēplōret | 1. Person 1. dēplōrēmus 2. Person 2. dēplōrētis 3. Person 3. dēplōrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēplōrārem 2. Person 2. dēplōrārēs 3. Person 3. dēplōrāret | 1. Person 1. dēplōrārēmus 2. Person 2. dēplōrārētis 3. Person 3. dēplōrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēplōrāverim 2. Person 2. dēplōrāveris 3. Person 3. dēplōrāverit | 1. Person 1. dēplōrāverimus 2. Person 2. dēplōrāveritis 3. Person 3. dēplōrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēplōrāvissem 2. Person 2. dēplōrāvissēs 3. Person 3. dēplōrāvisset | 1. Person 1. dēplōrāvissēmus 2. Person 2. dēplōrāvissētis 3. Person 3. dēplōrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēplōrā! | dēplōrāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēplōrāto! 3. Person 3. dēplōrāto! | 2. Person 2. dēplōrātōte! 3. Person 3. dēplōranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēplōrāre |
| Perfekt | dēplōrāvisse |
| Futur | dēplōrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēplōrāns, dēplōrantis |
| Futur | dēplōrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēplōrandī |
|---|---|
| Dativ | dēplōrandō |
| Akkusativ | ad dēplōrandum |
| Ablativ | dēplōrandō |
Supinum
| dēplōrātum |
