defetigare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- dē-fetīgāre → siehe „dē-fātīgāre“dē-fetīgāre → siehe „dē-fātīgāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēfetīgō 2. Person 2. dēfetīgās 3. Person 3. dēfetīgat | 1. Person 1. dēfetīgāmus 2. Person 2. dēfetīgātis 3. Person 3. dēfetīgant |
| Futur | 1. Person 1. dēfetīgābō 2. Person 2. dēfetīgābis 3. Person 3. dēfetīgābit | 1. Person 1. dēfetīgābimus 2. Person 2. dēfetīgābitis 3. Person 3. dēfetīgābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēfetīgābam 2. Person 2. dēfetīgābās 3. Person 3. dēfetīgābat | 1. Person 1. dēfetīgābāmus 2. Person 2. dēfetīgābātis 3. Person 3. dēfetīgābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēfetīgāvī 2. Person 2. dēfetīgāvisti 3. Person 3. dēfetīgāvit | 1. Person 1. dēfetīgāvimus 2. Person 2. dēfetīgāvistis 3. Person 3. dēfetīgāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēfetīgāverō 2. Person 2. dēfetīgāveris 3. Person 3. dēfetīgāverit | 1. Person 1. dēfetīgāverimus 2. Person 2. dēfetīgāveritis 3. Person 3. dēfetīgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfetīgāveram 2. Person 2. dēfetīgāverās 3. Person 3. dēfetīgāverat | 1. Person 1. dēfetīgāverāmus 2. Person 2. dēfetīgāverātis 3. Person 3. dēfetīgāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēfetīgem 2. Person 2. dēfetīgēs 3. Person 3. dēfetīget | 1. Person 1. dēfetīgēmus 2. Person 2. dēfetīgētis 3. Person 3. dēfetīgent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēfetīgārem 2. Person 2. dēfetīgārēs 3. Person 3. dēfetīgāret | 1. Person 1. dēfetīgārēmus 2. Person 2. dēfetīgārētis 3. Person 3. dēfetīgārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēfetīgāverim 2. Person 2. dēfetīgāveris 3. Person 3. dēfetīgāverit | 1. Person 1. dēfetīgāverimus 2. Person 2. dēfetīgāveritis 3. Person 3. dēfetīgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfetīgāvissem 2. Person 2. dēfetīgāvissēs 3. Person 3. dēfetīgāvisset | 1. Person 1. dēfetīgāvissēmus 2. Person 2. dēfetīgāvissētis 3. Person 3. dēfetīgāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēfetīgā! | dēfetīgāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēfetīgāto! 3. Person 3. dēfetīgāto! | 2. Person 2. dēfetīgātōte! 3. Person 3. dēfetīganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēfetīgāre |
| Perfekt | dēfetīgāvisse |
| Futur | dēfetīgātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēfetīgāns, dēfetīgantis |
| Futur | dēfetīgātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēfetīgandī |
|---|---|
| Dativ | dēfetīgandō |
| Akkusativ | ad dēfetīgandum |
| Ablativ | dēfetīgandō |
Supinum
| dēfetīgātum |
