defatigare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- völlig ermüden, erschöpfen (in re bei etwas)dē-fātīgāredē-fātīgāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēfātīgō 2. Person 2. dēfātīgās 3. Person 3. dēfātīgat | 1. Person 1. dēfātīgāmus 2. Person 2. dēfātīgātis 3. Person 3. dēfātīgant |
| Futur | 1. Person 1. dēfātīgābō 2. Person 2. dēfātīgābis 3. Person 3. dēfātīgābit | 1. Person 1. dēfātīgābimus 2. Person 2. dēfātīgābitis 3. Person 3. dēfātīgābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēfātīgābam 2. Person 2. dēfātīgābās 3. Person 3. dēfātīgābat | 1. Person 1. dēfātīgābāmus 2. Person 2. dēfātīgābātis 3. Person 3. dēfātīgābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēfātīgāvī 2. Person 2. dēfātīgāvisti 3. Person 3. dēfātīgāvit | 1. Person 1. dēfātīgāvimus 2. Person 2. dēfātīgāvistis 3. Person 3. dēfātīgāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēfātīgāverō 2. Person 2. dēfātīgāveris 3. Person 3. dēfātīgāverit | 1. Person 1. dēfātīgāverimus 2. Person 2. dēfātīgāveritis 3. Person 3. dēfātīgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfātīgāveram 2. Person 2. dēfātīgāverās 3. Person 3. dēfātīgāverat | 1. Person 1. dēfātīgāverāmus 2. Person 2. dēfātīgāverātis 3. Person 3. dēfātīgāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēfātīgem 2. Person 2. dēfātīgēs 3. Person 3. dēfātīget | 1. Person 1. dēfātīgēmus 2. Person 2. dēfātīgētis 3. Person 3. dēfātīgent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēfātīgārem 2. Person 2. dēfātīgārēs 3. Person 3. dēfātīgāret | 1. Person 1. dēfātīgārēmus 2. Person 2. dēfātīgārētis 3. Person 3. dēfātīgārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēfātīgāverim 2. Person 2. dēfātīgāveris 3. Person 3. dēfātīgāverit | 1. Person 1. dēfātīgāverimus 2. Person 2. dēfātīgāveritis 3. Person 3. dēfātīgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfātīgāvissem 2. Person 2. dēfātīgāvissēs 3. Person 3. dēfātīgāvisset | 1. Person 1. dēfātīgāvissēmus 2. Person 2. dēfātīgāvissētis 3. Person 3. dēfātīgāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēfātīgā! | dēfātīgāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēfātīgāto! 3. Person 3. dēfātīgāto! | 2. Person 2. dēfātīgātōte! 3. Person 3. dēfātīganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēfātīgāre |
| Perfekt | dēfātīgāvisse |
| Futur | dēfātīgātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēfātīgāns, dēfātīgantis |
| Futur | dēfātīgātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēfātīgandī |
|---|---|
| Dativ | dēfātīgandō |
| Akkusativ | ad dēfātīgandum |
| Ablativ | dēfātīgandō |
Supinum
| dēfātīgātum |
