declamitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||declamare||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēclāmitō 2. Person 2. dēclāmitās 3. Person 3. dēclāmitat | 1. Person 1. dēclāmitāmus 2. Person 2. dēclāmitātis 3. Person 3. dēclāmitant |
| Futur | 1. Person 1. dēclāmitābō 2. Person 2. dēclāmitābis 3. Person 3. dēclāmitābit | 1. Person 1. dēclāmitābimus 2. Person 2. dēclāmitābitis 3. Person 3. dēclāmitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēclāmitābam 2. Person 2. dēclāmitābās 3. Person 3. dēclāmitābat | 1. Person 1. dēclāmitābāmus 2. Person 2. dēclāmitābātis 3. Person 3. dēclāmitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēclāmitāvī 2. Person 2. dēclāmitāvisti 3. Person 3. dēclāmitāvit | 1. Person 1. dēclāmitāvimus 2. Person 2. dēclāmitāvistis 3. Person 3. dēclāmitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēclāmitāverō 2. Person 2. dēclāmitāveris 3. Person 3. dēclāmitāverit | 1. Person 1. dēclāmitāverimus 2. Person 2. dēclāmitāveritis 3. Person 3. dēclāmitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēclāmitāveram 2. Person 2. dēclāmitāverās 3. Person 3. dēclāmitāverat | 1. Person 1. dēclāmitāverāmus 2. Person 2. dēclāmitāverātis 3. Person 3. dēclāmitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēclāmitem 2. Person 2. dēclāmitēs 3. Person 3. dēclāmitet | 1. Person 1. dēclāmitēmus 2. Person 2. dēclāmitētis 3. Person 3. dēclāmitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēclāmitārem 2. Person 2. dēclāmitārēs 3. Person 3. dēclāmitāret | 1. Person 1. dēclāmitārēmus 2. Person 2. dēclāmitārētis 3. Person 3. dēclāmitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēclāmitāverim 2. Person 2. dēclāmitāveris 3. Person 3. dēclāmitāverit | 1. Person 1. dēclāmitāverimus 2. Person 2. dēclāmitāveritis 3. Person 3. dēclāmitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēclāmitāvissem 2. Person 2. dēclāmitāvissēs 3. Person 3. dēclāmitāvisset | 1. Person 1. dēclāmitāvissēmus 2. Person 2. dēclāmitāvissētis 3. Person 3. dēclāmitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēclāmitā! | dēclāmitāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēclāmitāto! 3. Person 3. dēclāmitāto! | 2. Person 2. dēclāmitātōte! 3. Person 3. dēclāmitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēclāmitāre |
| Perfekt | dēclāmitāvisse |
| Futur | dēclāmitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēclāmitāns, dēclāmitantis |
| Futur | dēclāmitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēclāmitandī |
|---|---|
| Dativ | dēclāmitandō |
| Akkusativ | ad dēclāmitandum |
| Ablativ | dēclāmitandō |
Supinum
| dēclāmitātum |
