contradicere
<dīcō, dīxī, dictum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- widersprechen (alicui/alicui rei j-m/einer Sache)contrā-dīcerecontrā-dīcere
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. contrādīcō 2. Person 2. contrādīcis 3. Person 3. contrādīcit | 1. Person 1. contrādīcimus 2. Person 2. contrādīcitis 3. Person 3. contrādīcunt |
| Futur | 1. Person 1. contrādīcam 2. Person 2. contrādīces 3. Person 3. contrādīcet | 1. Person 1. contrādīcemus 2. Person 2. contrādīcetis 3. Person 3. contrādīcent |
| Imperfekt | 1. Person 1. contrādīcebam 2. Person 2. contrādīcebās 3. Person 3. contrādīcebat | 1. Person 1. contrādīcebāmus 2. Person 2. contrādīcebātis 3. Person 3. contrādīcebant |
| Perfekt | 1. Person 1. contrādīxī 2. Person 2. contrādīxisti 3. Person 3. contrādīxit | 1. Person 1. contrādīximus 2. Person 2. contrādīxistis 3. Person 3. contrādīxērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. contrādīxerō 2. Person 2. contrādīxeris 3. Person 3. contrādīxerit | 1. Person 1. contrādīxerimus 2. Person 2. contrādīxeritis 3. Person 3. contrādīxerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. contrādīxeram 2. Person 2. contrādīxerās 3. Person 3. contrādīxerat | 1. Person 1. contrādīxerāmus 2. Person 2. contrādīxerātis 3. Person 3. contrādīxerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. contrādīcam 2. Person 2. contrādīcās 3. Person 3. contrādīcat | 1. Person 1. contrādīcāmus 2. Person 2. contrādīcātis 3. Person 3. contrādīcant |
| Imperfekt | 1. Person 1. contrādīcerem 2. Person 2. contrādīcerēs 3. Person 3. contrādīceret | 1. Person 1. contrādīcerēmus 2. Person 2. contrādīcerētis 3. Person 3. contrādīcerent |
| Perfekt | 1. Person 1. contrādīxerim 2. Person 2. contrādīxeris 3. Person 3. contrādīxerit | 1. Person 1. contrādīxerimus 2. Person 2. contrādīxeritis 3. Person 3. contrādīxerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. contrādīxissem 2. Person 2. contrādīxissēs 3. Person 3. contrādīxisset | 1. Person 1. contrādīxissēmus 2. Person 2. contrādīxissētis 3. Person 3. contrādīxissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | contrādīce! | contrādīcite! |
| Futur | 2. Person 2. contrādīcito! 3. Person 3. contrādīcito! | 2. Person 2. contrādīcitōte! 3. Person 3. contrādīcunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | contrādīcere |
| Perfekt | contrādīxisse |
| Futur | contrādictūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | contrādīcens, contrādīcentis |
| Futur | contrādictūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | contrādīcendī |
|---|---|
| Dativ | contrādīcendō |
| Akkusativ | ad contrādīcendum |
| Ablativ | contrādīcendō |
Supinum
| contrādictum |
