conflagrare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- verbrennen, in Flammen stehencōn-flagrārecōn-flagrāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnflagrō 2. Person 2. cōnflagrās 3. Person 3. cōnflagrat | 1. Person 1. cōnflagrāmus 2. Person 2. cōnflagrātis 3. Person 3. cōnflagrant |
| Futur | 1. Person 1. cōnflagrābō 2. Person 2. cōnflagrābis 3. Person 3. cōnflagrābit | 1. Person 1. cōnflagrābimus 2. Person 2. cōnflagrābitis 3. Person 3. cōnflagrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnflagrābam 2. Person 2. cōnflagrābās 3. Person 3. cōnflagrābat | 1. Person 1. cōnflagrābāmus 2. Person 2. cōnflagrābātis 3. Person 3. cōnflagrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnflagrāvī 2. Person 2. cōnflagrāvisti 3. Person 3. cōnflagrāvit | 1. Person 1. cōnflagrāvimus 2. Person 2. cōnflagrāvistis 3. Person 3. cōnflagrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cōnflagrāverō 2. Person 2. cōnflagrāveris 3. Person 3. cōnflagrāverit | 1. Person 1. cōnflagrāverimus 2. Person 2. cōnflagrāveritis 3. Person 3. cōnflagrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnflagrāveram 2. Person 2. cōnflagrāverās 3. Person 3. cōnflagrāverat | 1. Person 1. cōnflagrāverāmus 2. Person 2. cōnflagrāverātis 3. Person 3. cōnflagrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnflagrem 2. Person 2. cōnflagrēs 3. Person 3. cōnflagret | 1. Person 1. cōnflagrēmus 2. Person 2. cōnflagrētis 3. Person 3. cōnflagrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnflagrārem 2. Person 2. cōnflagrārēs 3. Person 3. cōnflagrāret | 1. Person 1. cōnflagrārēmus 2. Person 2. cōnflagrārētis 3. Person 3. cōnflagrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnflagrāverim 2. Person 2. cōnflagrāveris 3. Person 3. cōnflagrāverit | 1. Person 1. cōnflagrāverimus 2. Person 2. cōnflagrāveritis 3. Person 3. cōnflagrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnflagrāvissem 2. Person 2. cōnflagrāvissēs 3. Person 3. cōnflagrāvisset | 1. Person 1. cōnflagrāvissēmus 2. Person 2. cōnflagrāvissētis 3. Person 3. cōnflagrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cōnflagrā! | cōnflagrāte! |
| Futur | 2. Person 2. cōnflagrāto! 3. Person 3. cōnflagrāto! | 2. Person 2. cōnflagrātōte! 3. Person 3. cōnflagranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cōnflagrāre |
| Perfekt | cōnflagrāvisse |
| Futur | cōnflagrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cōnflagrāns, cōnflagrantis |
| Futur | cōnflagrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cōnflagrandī |
|---|---|
| Dativ | cōnflagrandō |
| Akkusativ | ad cōnflagrandum |
| Ablativ | cōnflagrandō |
Supinum
| cōnflagrātum |
