complanare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. complānō 2. Person 2. complānās 3. Person 3. complānat | 1. Person 1. complānāmus 2. Person 2. complānātis 3. Person 3. complānant |
| Futur | 1. Person 1. complānābō 2. Person 2. complānābis 3. Person 3. complānābit | 1. Person 1. complānābimus 2. Person 2. complānābitis 3. Person 3. complānābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. complānābam 2. Person 2. complānābās 3. Person 3. complānābat | 1. Person 1. complānābāmus 2. Person 2. complānābātis 3. Person 3. complānābant |
| Perfekt | 1. Person 1. complānāvī 2. Person 2. complānāvisti 3. Person 3. complānāvit | 1. Person 1. complānāvimus 2. Person 2. complānāvistis 3. Person 3. complānāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. complānāverō 2. Person 2. complānāveris 3. Person 3. complānāverit | 1. Person 1. complānāverimus 2. Person 2. complānāveritis 3. Person 3. complānāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. complānāveram 2. Person 2. complānāverās 3. Person 3. complānāverat | 1. Person 1. complānāverāmus 2. Person 2. complānāverātis 3. Person 3. complānāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. complānem 2. Person 2. complānēs 3. Person 3. complānet | 1. Person 1. complānēmus 2. Person 2. complānētis 3. Person 3. complānent |
| Imperfekt | 1. Person 1. complānārem 2. Person 2. complānārēs 3. Person 3. complānāret | 1. Person 1. complānārēmus 2. Person 2. complānārētis 3. Person 3. complānārent |
| Perfekt | 1. Person 1. complānāverim 2. Person 2. complānāveris 3. Person 3. complānāverit | 1. Person 1. complānāverimus 2. Person 2. complānāveritis 3. Person 3. complānāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. complānāvissem 2. Person 2. complānāvissēs 3. Person 3. complānāvisset | 1. Person 1. complānāvissēmus 2. Person 2. complānāvissētis 3. Person 3. complānāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | complānā! | complānāte! |
| Futur | 2. Person 2. complānāto! 3. Person 3. complānāto! | 2. Person 2. complānātōte! 3. Person 3. complānanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | complānāre |
| Perfekt | complānāvisse |
| Futur | complānātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | complānāns, complānantis |
| Futur | complānātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | complānandī |
|---|---|
| Dativ | complānandō |
| Akkusativ | ad complānandum |
| Ablativ | complānandō |
Supinum
| complānātum |
