clamitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||clamare||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. clāmitō 2. Person 2. clāmitās 3. Person 3. clāmitat | 1. Person 1. clāmitāmus 2. Person 2. clāmitātis 3. Person 3. clāmitant |
| Futur | 1. Person 1. clāmitābō 2. Person 2. clāmitābis 3. Person 3. clāmitābit | 1. Person 1. clāmitābimus 2. Person 2. clāmitābitis 3. Person 3. clāmitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. clāmitābam 2. Person 2. clāmitābās 3. Person 3. clāmitābat | 1. Person 1. clāmitābāmus 2. Person 2. clāmitābātis 3. Person 3. clāmitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. clāmitāvī 2. Person 2. clāmitāvisti 3. Person 3. clāmitāvit | 1. Person 1. clāmitāvimus 2. Person 2. clāmitāvistis 3. Person 3. clāmitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. clāmitāverō 2. Person 2. clāmitāveris 3. Person 3. clāmitāverit | 1. Person 1. clāmitāverimus 2. Person 2. clāmitāveritis 3. Person 3. clāmitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. clāmitāveram 2. Person 2. clāmitāverās 3. Person 3. clāmitāverat | 1. Person 1. clāmitāverāmus 2. Person 2. clāmitāverātis 3. Person 3. clāmitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. clāmitem 2. Person 2. clāmitēs 3. Person 3. clāmitet | 1. Person 1. clāmitēmus 2. Person 2. clāmitētis 3. Person 3. clāmitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. clāmitārem 2. Person 2. clāmitārēs 3. Person 3. clāmitāret | 1. Person 1. clāmitārēmus 2. Person 2. clāmitārētis 3. Person 3. clāmitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. clāmitāverim 2. Person 2. clāmitāveris 3. Person 3. clāmitāverit | 1. Person 1. clāmitāverimus 2. Person 2. clāmitāveritis 3. Person 3. clāmitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. clāmitāvissem 2. Person 2. clāmitāvissēs 3. Person 3. clāmitāvisset | 1. Person 1. clāmitāvissēmus 2. Person 2. clāmitāvissētis 3. Person 3. clāmitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | clāmitā! | clāmitāte! |
| Futur | 2. Person 2. clāmitāto! 3. Person 3. clāmitāto! | 2. Person 2. clāmitātōte! 3. Person 3. clāmitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | clāmitāre |
| Perfekt | clāmitāvisse |
| Futur | clāmitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | clāmitāns, clāmitantis |
| Futur | clāmitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | clāmitandī |
|---|---|
| Dativ | clāmitandō |
| Akkusativ | ad clāmitandum |
| Ablativ | clāmitandō |
Supinum
| clāmitātum |
