clamare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.> ||calare1||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. clāmō 2. Person 2. clāmās 3. Person 3. clāmat | 1. Person 1. clāmāmus 2. Person 2. clāmātis 3. Person 3. clāmant |
Futur | 1. Person 1. clāmābō 2. Person 2. clāmābis 3. Person 3. clāmābit | 1. Person 1. clāmābimus 2. Person 2. clāmābitis 3. Person 3. clāmābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. clāmābam 2. Person 2. clāmābās 3. Person 3. clāmābat | 1. Person 1. clāmābāmus 2. Person 2. clāmābātis 3. Person 3. clāmābant |
Perfekt | 1. Person 1. clāmāvī 2. Person 2. clāmāvisti 3. Person 3. clāmāvit | 1. Person 1. clāmāvimus 2. Person 2. clāmāvistis 3. Person 3. clāmāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. clāmāverō 2. Person 2. clāmāveris 3. Person 3. clāmāverit | 1. Person 1. clāmāverimus 2. Person 2. clāmāveritis 3. Person 3. clāmāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. clāmāveram 2. Person 2. clāmāverās 3. Person 3. clāmāverat | 1. Person 1. clāmāverāmus 2. Person 2. clāmāverātis 3. Person 3. clāmāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. clāmem 2. Person 2. clāmēs 3. Person 3. clāmet | 1. Person 1. clāmēmus 2. Person 2. clāmētis 3. Person 3. clāment |
Imperfekt | 1. Person 1. clāmārem 2. Person 2. clāmārēs 3. Person 3. clāmāret | 1. Person 1. clāmārēmus 2. Person 2. clāmārētis 3. Person 3. clāmārent |
Perfekt | 1. Person 1. clāmāverim 2. Person 2. clāmāveris 3. Person 3. clāmāverit | 1. Person 1. clāmāverimus 2. Person 2. clāmāveritis 3. Person 3. clāmāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. clāmāvissem 2. Person 2. clāmāvissēs 3. Person 3. clāmāvisset | 1. Person 1. clāmāvissēmus 2. Person 2. clāmāvissētis 3. Person 3. clāmāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | clāmā! | clāmāte! |
Futur | 2. Person 2. clāmāto! 3. Person 3. clāmāto! | 2. Person 2. clāmātōte! 3. Person 3. clāmanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | clāmāre |
Perfekt | clāmāvisse |
Futur | clāmātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | clāmāns, clāmantis |
Futur | clāmātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | clāmandī |
---|---|
Dativ | clāmandō |
Akkusativ | ad clāmandum |
Ablativ | clāmandō |
Supinum
clāmātum |
clamare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.> ||calare1||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. clāmō 2. Person 2. clāmās 3. Person 3. clāmat | 1. Person 1. clāmāmus 2. Person 2. clāmātis 3. Person 3. clāmant |
Futur | 1. Person 1. clāmābō 2. Person 2. clāmābis 3. Person 3. clāmābit | 1. Person 1. clāmābimus 2. Person 2. clāmābitis 3. Person 3. clāmābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. clāmābam 2. Person 2. clāmābās 3. Person 3. clāmābat | 1. Person 1. clāmābāmus 2. Person 2. clāmābātis 3. Person 3. clāmābant |
Perfekt | 1. Person 1. clāmāvī 2. Person 2. clāmāvisti 3. Person 3. clāmāvit | 1. Person 1. clāmāvimus 2. Person 2. clāmāvistis 3. Person 3. clāmāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. clāmāverō 2. Person 2. clāmāveris 3. Person 3. clāmāverit | 1. Person 1. clāmāverimus 2. Person 2. clāmāveritis 3. Person 3. clāmāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. clāmāveram 2. Person 2. clāmāverās 3. Person 3. clāmāverat | 1. Person 1. clāmāverāmus 2. Person 2. clāmāverātis 3. Person 3. clāmāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. clāmem 2. Person 2. clāmēs 3. Person 3. clāmet | 1. Person 1. clāmēmus 2. Person 2. clāmētis 3. Person 3. clāment |
Imperfekt | 1. Person 1. clāmārem 2. Person 2. clāmārēs 3. Person 3. clāmāret | 1. Person 1. clāmārēmus 2. Person 2. clāmārētis 3. Person 3. clāmārent |
Perfekt | 1. Person 1. clāmāverim 2. Person 2. clāmāveris 3. Person 3. clāmāverit | 1. Person 1. clāmāverimus 2. Person 2. clāmāveritis 3. Person 3. clāmāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. clāmāvissem 2. Person 2. clāmāvissēs 3. Person 3. clāmāvisset | 1. Person 1. clāmāvissēmus 2. Person 2. clāmāvissētis 3. Person 3. clāmāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | clāmā! | clāmāte! |
Futur | 2. Person 2. clāmāto! 3. Person 3. clāmāto! | 2. Person 2. clāmātōte! 3. Person 3. clāmanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | clāmāre |
Perfekt | clāmāvisse |
Futur | clāmātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | clāmāns, clāmantis |
Futur | clāmātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | clāmandī |
---|---|
Dativ | clāmandō |
Akkusativ | ad clāmandum |
Ablativ | clāmandō |
Supinum
clāmātum |