Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. beātificō 2. Person 2. beātificās 3. Person 3. beātificat | 1. Person 1. beātificāmus 2. Person 2. beātificātis 3. Person 3. beātificant |
| Futur | 1. Person 1. beātificābō 2. Person 2. beātificābis 3. Person 3. beātificābit | 1. Person 1. beātificābimus 2. Person 2. beātificābitis 3. Person 3. beātificābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. beātificābam 2. Person 2. beātificābās 3. Person 3. beātificābat | 1. Person 1. beātificābāmus 2. Person 2. beātificābātis 3. Person 3. beātificābant |
| Perfekt | 1. Person 1. beātificāvī 2. Person 2. beātificāvisti 3. Person 3. beātificāvit | 1. Person 1. beātificāvimus 2. Person 2. beātificāvistis 3. Person 3. beātificāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. beātificāverō 2. Person 2. beātificāveris 3. Person 3. beātificāverit | 1. Person 1. beātificāverimus 2. Person 2. beātificāveritis 3. Person 3. beātificāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. beātificāveram 2. Person 2. beātificāverās 3. Person 3. beātificāverat | 1. Person 1. beātificāverāmus 2. Person 2. beātificāverātis 3. Person 3. beātificāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. beātificem 2. Person 2. beātificēs 3. Person 3. beātificet | 1. Person 1. beātificēmus 2. Person 2. beātificētis 3. Person 3. beātificent |
| Imperfekt | 1. Person 1. beātificārem 2. Person 2. beātificārēs 3. Person 3. beātificāret | 1. Person 1. beātificārēmus 2. Person 2. beātificārētis 3. Person 3. beātificārent |
| Perfekt | 1. Person 1. beātificāverim 2. Person 2. beātificāveris 3. Person 3. beātificāverit | 1. Person 1. beātificāverimus 2. Person 2. beātificāveritis 3. Person 3. beātificāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. beātificāvissem 2. Person 2. beātificāvissēs 3. Person 3. beātificāvisset | 1. Person 1. beātificāvissēmus 2. Person 2. beātificāvissētis 3. Person 3. beātificāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | beātificā! | beātificāte! |
| Futur | 2. Person 2. beātificāto! 3. Person 3. beātificāto! | 2. Person 2. beātificātōte! 3. Person 3. beātificanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | beātificāre |
| Perfekt | beātificāvisse |
| Futur | beātificātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | beātificāns, beātificantis |
| Futur | beātificātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | beātificandī |
|---|---|
| Dativ | beātificandō |
| Akkusativ | ad beātificandum |
| Ablativ | beātificandō |
Supinum
| beātificātum |
