auctitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||augere||(P.?) Cornelius Tacitus Tac.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. auctitō 2. Person 2. auctitās 3. Person 3. auctitat | 1. Person 1. auctitāmus 2. Person 2. auctitātis 3. Person 3. auctitant |
| Futur | 1. Person 1. auctitābō 2. Person 2. auctitābis 3. Person 3. auctitābit | 1. Person 1. auctitābimus 2. Person 2. auctitābitis 3. Person 3. auctitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. auctitābam 2. Person 2. auctitābās 3. Person 3. auctitābat | 1. Person 1. auctitābāmus 2. Person 2. auctitābātis 3. Person 3. auctitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. auctitāvī 2. Person 2. auctitāvisti 3. Person 3. auctitāvit | 1. Person 1. auctitāvimus 2. Person 2. auctitāvistis 3. Person 3. auctitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. auctitāverō 2. Person 2. auctitāveris 3. Person 3. auctitāverit | 1. Person 1. auctitāverimus 2. Person 2. auctitāveritis 3. Person 3. auctitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. auctitāveram 2. Person 2. auctitāverās 3. Person 3. auctitāverat | 1. Person 1. auctitāverāmus 2. Person 2. auctitāverātis 3. Person 3. auctitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. auctitem 2. Person 2. auctitēs 3. Person 3. auctitet | 1. Person 1. auctitēmus 2. Person 2. auctitētis 3. Person 3. auctitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. auctitārem 2. Person 2. auctitārēs 3. Person 3. auctitāret | 1. Person 1. auctitārēmus 2. Person 2. auctitārētis 3. Person 3. auctitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. auctitāverim 2. Person 2. auctitāveris 3. Person 3. auctitāverit | 1. Person 1. auctitāverimus 2. Person 2. auctitāveritis 3. Person 3. auctitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. auctitāvissem 2. Person 2. auctitāvissēs 3. Person 3. auctitāvisset | 1. Person 1. auctitāvissēmus 2. Person 2. auctitāvissētis 3. Person 3. auctitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | auctitā! | auctitāte! |
| Futur | 2. Person 2. auctitāto! 3. Person 3. auctitāto! | 2. Person 2. auctitātōte! 3. Person 3. auctitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | auctitāre |
| Perfekt | auctitāvisse |
| Futur | auctitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | auctitāns, auctitantis |
| Futur | auctitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | auctitandī |
|---|---|
| Dativ | auctitandō |
| Akkusativ | ad auctitandum |
| Ablativ | auctitandō |
Supinum
| auctitātum |
