assignare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- colonis agrum assignareden Siedlern Land zuteilencolonis agrum assignare
- zuschreiben, beimessenas-sīgnāreas-sīgnāre
- zur Bewachung übergeben (custodibus den Wächtern)as-sīgnāre (nachklassischnachkl.)as-sīgnāre (nachklassischnachkl.)
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. assīgnō 2. Person 2. assīgnās 3. Person 3. assīgnat | 1. Person 1. assīgnāmus 2. Person 2. assīgnātis 3. Person 3. assīgnant |
| Futur | 1. Person 1. assīgnābō 2. Person 2. assīgnābis 3. Person 3. assīgnābit | 1. Person 1. assīgnābimus 2. Person 2. assīgnābitis 3. Person 3. assīgnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. assīgnābam 2. Person 2. assīgnābās 3. Person 3. assīgnābat | 1. Person 1. assīgnābāmus 2. Person 2. assīgnābātis 3. Person 3. assīgnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. assīgnāvī 2. Person 2. assīgnāvisti 3. Person 3. assīgnāvit | 1. Person 1. assīgnāvimus 2. Person 2. assīgnāvistis 3. Person 3. assīgnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. assīgnāverō 2. Person 2. assīgnāveris 3. Person 3. assīgnāverit | 1. Person 1. assīgnāverimus 2. Person 2. assīgnāveritis 3. Person 3. assīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. assīgnāveram 2. Person 2. assīgnāverās 3. Person 3. assīgnāverat | 1. Person 1. assīgnāverāmus 2. Person 2. assīgnāverātis 3. Person 3. assīgnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. assīgnem 2. Person 2. assīgnēs 3. Person 3. assīgnet | 1. Person 1. assīgnēmus 2. Person 2. assīgnētis 3. Person 3. assīgnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. assīgnārem 2. Person 2. assīgnārēs 3. Person 3. assīgnāret | 1. Person 1. assīgnārēmus 2. Person 2. assīgnārētis 3. Person 3. assīgnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. assīgnāverim 2. Person 2. assīgnāveris 3. Person 3. assīgnāverit | 1. Person 1. assīgnāverimus 2. Person 2. assīgnāveritis 3. Person 3. assīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. assīgnāvissem 2. Person 2. assīgnāvissēs 3. Person 3. assīgnāvisset | 1. Person 1. assīgnāvissēmus 2. Person 2. assīgnāvissētis 3. Person 3. assīgnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | assīgnā! | assīgnāte! |
| Futur | 2. Person 2. assīgnāto! 3. Person 3. assīgnāto! | 2. Person 2. assīgnātōte! 3. Person 3. assīgnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | assīgnāre |
| Perfekt | assīgnāvisse |
| Futur | assīgnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | assīgnāns, assīgnantis |
| Futur | assīgnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | assīgnandī |
|---|---|
| Dativ | assīgnandō |
| Akkusativ | ad assīgnandum |
| Ablativ | assīgnandō |
Supinum
| assīgnātum |
