adiutare
<ō, āvī, ātum 1.> ||adiuvare||Übersicht aller Übersetzungen
- aliquem adiutarejemandem helfen, jemanden unterstützenaliquem adiutare
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. adiūtō 2. Person 2. adiūtās 3. Person 3. adiūtat | 1. Person 1. adiūtāmus 2. Person 2. adiūtātis 3. Person 3. adiūtant |
| Futur | 1. Person 1. adiūtābō 2. Person 2. adiūtābis 3. Person 3. adiūtābit | 1. Person 1. adiūtābimus 2. Person 2. adiūtābitis 3. Person 3. adiūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. adiūtābam 2. Person 2. adiūtābās 3. Person 3. adiūtābat | 1. Person 1. adiūtābāmus 2. Person 2. adiūtābātis 3. Person 3. adiūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. adiūtāvī 2. Person 2. adiūtāvisti 3. Person 3. adiūtāvit | 1. Person 1. adiūtāvimus 2. Person 2. adiūtāvistis 3. Person 3. adiūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. adiūtāverō 2. Person 2. adiūtāveris 3. Person 3. adiūtāverit | 1. Person 1. adiūtāverimus 2. Person 2. adiūtāveritis 3. Person 3. adiūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. adiūtāveram 2. Person 2. adiūtāverās 3. Person 3. adiūtāverat | 1. Person 1. adiūtāverāmus 2. Person 2. adiūtāverātis 3. Person 3. adiūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. adiūtem 2. Person 2. adiūtēs 3. Person 3. adiūtet | 1. Person 1. adiūtēmus 2. Person 2. adiūtētis 3. Person 3. adiūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. adiūtārem 2. Person 2. adiūtārēs 3. Person 3. adiūtāret | 1. Person 1. adiūtārēmus 2. Person 2. adiūtārētis 3. Person 3. adiūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. adiūtāverim 2. Person 2. adiūtāveris 3. Person 3. adiūtāverit | 1. Person 1. adiūtāverimus 2. Person 2. adiūtāveritis 3. Person 3. adiūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. adiūtāvissem 2. Person 2. adiūtāvissēs 3. Person 3. adiūtāvisset | 1. Person 1. adiūtāvissēmus 2. Person 2. adiūtāvissētis 3. Person 3. adiūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | adiūtā! | adiūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. adiūtāto! 3. Person 3. adiūtāto! | 2. Person 2. adiūtātōte! 3. Person 3. adiūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | adiūtāre |
| Perfekt | adiūtāvisse |
| Futur | adiūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | adiūtāns, adiūtantis |
| Futur | adiūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | adiūtandī |
|---|---|
| Dativ | adiūtandō |
| Akkusativ | ad adiūtandum |
| Ablativ | adiūtandō |
Supinum
| adiūtātum |
