virgines - Latein-Übersetzung - Langenscheidt Deutsch-Latein Wörterbuch

„festīnāre“: intransitives Verb

festinare

intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

eilen, sich beeilen

eilen, sich beeilen
festīnāre

festīnāre

Beispiele

milites festinant

die Soldaten eilen

milites festinant
oratio ad aliquid festinat

die Rede eilt auf etwas zu

oratio ad aliquid festinat

Flexion "festīnāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. festīnō 2. Person 2. festīnās 3. Person 3. festīnat	Plural 1. Person 1. festīnāmus 2. Person 2. festīnātis 3. Person 3. festīnant
Futur	Singular 1. Person 1. festīnābō 2. Person 2. festīnābis 3. Person 3. festīnābit	Plural 1. Person 1. festīnābimus 2. Person 2. festīnābitis 3. Person 3. festīnābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. festīnābam 2. Person 2. festīnābās 3. Person 3. festīnābat	Plural 1. Person 1. festīnābāmus 2. Person 2. festīnābātis 3. Person 3. festīnābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. festīnāvī 2. Person 2. festīnāvisti 3. Person 3. festīnāvit	Plural 1. Person 1. festīnāvimus 2. Person 2. festīnāvistis 3. Person 3. festīnāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. festīnāverō 2. Person 2. festīnāveris 3. Person 3. festīnāverit	Plural 1. Person 1. festīnāverimus 2. Person 2. festīnāveritis 3. Person 3. festīnāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. festīnāveram 2. Person 2. festīnāverās 3. Person 3. festīnāverat	Plural 1. Person 1. festīnāverāmus 2. Person 2. festīnāverātis 3. Person 3. festīnāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. festīnō

2. Person 2. festīnās

3. Person 3. festīnat

Plural

1. Person 1. festīnāmus

2. Person 2. festīnātis

3. Person 3. festīnant

Futur

Singular

1. Person 1. festīnābō

2. Person 2. festīnābis

3. Person 3. festīnābit

Plural

1. Person 1. festīnābimus

2. Person 2. festīnābitis

3. Person 3. festīnābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. festīnābam

2. Person 2. festīnābās

3. Person 3. festīnābat

Plural

1. Person 1. festīnābāmus

2. Person 2. festīnābātis

3. Person 3. festīnābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. festīnāvī

2. Person 2. festīnāvisti

3. Person 3. festīnāvit

Plural

1. Person 1. festīnāvimus

2. Person 2. festīnāvistis

3. Person 3. festīnāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. festīnāverō

2. Person 2. festīnāveris

3. Person 3. festīnāverit

Plural

1. Person 1. festīnāverimus

2. Person 2. festīnāveritis

3. Person 3. festīnāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. festīnāveram

2. Person 2. festīnāverās

3. Person 3. festīnāverat

Plural

1. Person 1. festīnāverāmus

2. Person 2. festīnāverātis

3. Person 3. festīnāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. festīnem 2. Person 2. festīnēs 3. Person 3. festīnet	Plural 1. Person 1. festīnēmus 2. Person 2. festīnētis 3. Person 3. festīnent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. festīnārem 2. Person 2. festīnārēs 3. Person 3. festīnāret	Plural 1. Person 1. festīnārēmus 2. Person 2. festīnārētis 3. Person 3. festīnārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. festīnāverim 2. Person 2. festīnāveris 3. Person 3. festīnāverit	Plural 1. Person 1. festīnāverimus 2. Person 2. festīnāveritis 3. Person 3. festīnāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. festīnāvissem 2. Person 2. festīnāvissēs 3. Person 3. festīnāvisset	Plural 1. Person 1. festīnāvissēmus 2. Person 2. festīnāvissētis 3. Person 3. festīnāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. festīnem

2. Person 2. festīnēs

3. Person 3. festīnet

Plural

1. Person 1. festīnēmus

2. Person 2. festīnētis

3. Person 3. festīnent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. festīnārem

2. Person 2. festīnārēs

3. Person 3. festīnāret

Plural

1. Person 1. festīnārēmus

2. Person 2. festīnārētis

3. Person 3. festīnārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. festīnāverim

2. Person 2. festīnāveris

3. Person 3. festīnāverit

Plural

1. Person 1. festīnāverimus

2. Person 2. festīnāveritis

3. Person 3. festīnāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. festīnāvissem

2. Person 2. festīnāvissēs

3. Person 3. festīnāvisset

Plural

1. Person 1. festīnāvissēmus

2. Person 2. festīnāvissētis

3. Person 3. festīnāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular festīnā!	Plural festīnāte!
Futur	Singular 2. Person 2. festīnāto! 3. Person 3. festīnāto!	Plural 2. Person 2. festīnātōte! 3. Person 3. festīnanto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

festīnā!

Plural

festīnāte!

Futur

Singular

2. Person 2. festīnāto!

3. Person 3. festīnāto!

Plural

2. Person 2. festīnātōte!

3. Person 3. festīnanto!

Infinitiv
Präsens	festīnāre
Perfekt	festīnāvisse
Futur	festīnātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	festīnāns, festīnantis
Futur	festīnātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	festīnandī
Dativ	festīnandō
Akkusativ	ad festīnandum
Ablativ	festīnandō

Supinum


	festīnātum

„festīnāre“: transitives Verb

festinare

transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

beschleunigen, eilends tun

beschleunigen, eilends tun
festīnāre

festīnāre

Beispiele

festinare iter

den Marsch beschleunigen

festinare iter
festinare alicui mortem

jemandes Tod beschleunigen

festinare alicui mortem
non festinantur virgines

die Mädchen werden nicht zu früh verheiratet

non festinantur virgines
vestes festinare

die Kleider eilends anlegen Festina lente! Eile mit Weile! Lieblingsausspruch des Kaisers Augustus

vestes festinare

Beispiele ausblendenBeispiele anzeigen

Flexion "festīnāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. festīnō 2. Person 2. festīnās 3. Person 3. festīnat	Plural 1. Person 1. festīnāmus 2. Person 2. festīnātis 3. Person 3. festīnant
Futur	Singular 1. Person 1. festīnābō 2. Person 2. festīnābis 3. Person 3. festīnābit	Plural 1. Person 1. festīnābimus 2. Person 2. festīnābitis 3. Person 3. festīnābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. festīnābam 2. Person 2. festīnābās 3. Person 3. festīnābat	Plural 1. Person 1. festīnābāmus 2. Person 2. festīnābātis 3. Person 3. festīnābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. festīnāvī 2. Person 2. festīnāvisti 3. Person 3. festīnāvit	Plural 1. Person 1. festīnāvimus 2. Person 2. festīnāvistis 3. Person 3. festīnāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. festīnāverō 2. Person 2. festīnāveris 3. Person 3. festīnāverit	Plural 1. Person 1. festīnāverimus 2. Person 2. festīnāveritis 3. Person 3. festīnāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. festīnāveram 2. Person 2. festīnāverās 3. Person 3. festīnāverat	Plural 1. Person 1. festīnāverāmus 2. Person 2. festīnāverātis 3. Person 3. festīnāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. festīnō

2. Person 2. festīnās

3. Person 3. festīnat

Plural

1. Person 1. festīnāmus

2. Person 2. festīnātis

3. Person 3. festīnant

Futur

Singular

1. Person 1. festīnābō

2. Person 2. festīnābis

3. Person 3. festīnābit

Plural

1. Person 1. festīnābimus

2. Person 2. festīnābitis

3. Person 3. festīnābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. festīnābam

2. Person 2. festīnābās

3. Person 3. festīnābat

Plural

1. Person 1. festīnābāmus

2. Person 2. festīnābātis

3. Person 3. festīnābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. festīnāvī

2. Person 2. festīnāvisti

3. Person 3. festīnāvit

Plural

1. Person 1. festīnāvimus

2. Person 2. festīnāvistis

3. Person 3. festīnāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. festīnāverō

2. Person 2. festīnāveris

3. Person 3. festīnāverit

Plural

1. Person 1. festīnāverimus

2. Person 2. festīnāveritis

3. Person 3. festīnāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. festīnāveram

2. Person 2. festīnāverās

3. Person 3. festīnāverat

Plural

1. Person 1. festīnāverāmus

2. Person 2. festīnāverātis

3. Person 3. festīnāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. festīnem 2. Person 2. festīnēs 3. Person 3. festīnet	Plural 1. Person 1. festīnēmus 2. Person 2. festīnētis 3. Person 3. festīnent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. festīnārem 2. Person 2. festīnārēs 3. Person 3. festīnāret	Plural 1. Person 1. festīnārēmus 2. Person 2. festīnārētis 3. Person 3. festīnārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. festīnāverim 2. Person 2. festīnāveris 3. Person 3. festīnāverit	Plural 1. Person 1. festīnāverimus 2. Person 2. festīnāveritis 3. Person 3. festīnāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. festīnāvissem 2. Person 2. festīnāvissēs 3. Person 3. festīnāvisset	Plural 1. Person 1. festīnāvissēmus 2. Person 2. festīnāvissētis 3. Person 3. festīnāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. festīnem

2. Person 2. festīnēs

3. Person 3. festīnet

Plural

1. Person 1. festīnēmus

2. Person 2. festīnētis

3. Person 3. festīnent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. festīnārem

2. Person 2. festīnārēs

3. Person 3. festīnāret

Plural

1. Person 1. festīnārēmus

2. Person 2. festīnārētis

3. Person 3. festīnārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. festīnāverim

2. Person 2. festīnāveris

3. Person 3. festīnāverit

Plural

1. Person 1. festīnāverimus

2. Person 2. festīnāveritis

3. Person 3. festīnāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. festīnāvissem

2. Person 2. festīnāvissēs

3. Person 3. festīnāvisset

Plural

1. Person 1. festīnāvissēmus

2. Person 2. festīnāvissētis

3. Person 3. festīnāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular festīnā!	Plural festīnāte!
Futur	Singular 2. Person 2. festīnāto! 3. Person 3. festīnāto!	Plural 2. Person 2. festīnātōte! 3. Person 3. festīnanto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

festīnā!

Plural

festīnāte!

Futur

Singular

2. Person 2. festīnāto!

3. Person 3. festīnāto!

Plural

2. Person 2. festīnātōte!

3. Person 3. festīnanto!

Infinitiv
Präsens	festīnāre
Perfekt	festīnāvisse
Futur	festīnātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	festīnāns, festīnantis
Futur	festīnātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	festīnandī
Dativ	festīnandō
Akkusativ	ad festīnandum
Ablativ	festīnandō

Supinum


	festīnātum

Deutsch-Latein Übersetzung für "virgines"