manat - Latein-Übersetzung - Langenscheidt Deutsch-Latein Wörterbuch

„mānāre“: intransitives Verb

manare

intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

fließen, strömen triefen entspringen, herrühren sich verbreiten

fließen, strömen
mānāre (nachklassischnachkl.) poetischpoet

mānāre (nachklassischnachkl.) poetischpoet

Beispiele

manare pleno de pectore figurativ, in übertragenem Sinnfig

vergessen werden

manare pleno de pectore figurativ, in übertragenem Sinnfig

triefen (re von etwas)
mānāre

mānāre

entspringen, herrühren (ex re/a re von etwas)
mānāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

mānāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

sich verbreiten
mānāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

mānāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

Beispiele

fama manat per urbem

das Gerücht verbreitet sich in der Stadt

fama manat per urbem

Flexion "mānāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. mānō 2. Person 2. mānās 3. Person 3. mānat	Plural 1. Person 1. mānāmus 2. Person 2. mānātis 3. Person 3. mānant
Futur	Singular 1. Person 1. mānābō 2. Person 2. mānābis 3. Person 3. mānābit	Plural 1. Person 1. mānābimus 2. Person 2. mānābitis 3. Person 3. mānābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. mānābam 2. Person 2. mānābās 3. Person 3. mānābat	Plural 1. Person 1. mānābāmus 2. Person 2. mānābātis 3. Person 3. mānābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. mānāvī 2. Person 2. mānāvisti 3. Person 3. mānāvit	Plural 1. Person 1. mānāvimus 2. Person 2. mānāvistis 3. Person 3. mānāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. mānāverō 2. Person 2. mānāveris 3. Person 3. mānāverit	Plural 1. Person 1. mānāverimus 2. Person 2. mānāveritis 3. Person 3. mānāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. mānāveram 2. Person 2. mānāverās 3. Person 3. mānāverat	Plural 1. Person 1. mānāverāmus 2. Person 2. mānāverātis 3. Person 3. mānāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. mānō

2. Person 2. mānās

3. Person 3. mānat

Plural

1. Person 1. mānāmus

2. Person 2. mānātis

3. Person 3. mānant

Futur

Singular

1. Person 1. mānābō

2. Person 2. mānābis

3. Person 3. mānābit

Plural

1. Person 1. mānābimus

2. Person 2. mānābitis

3. Person 3. mānābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. mānābam

2. Person 2. mānābās

3. Person 3. mānābat

Plural

1. Person 1. mānābāmus

2. Person 2. mānābātis

3. Person 3. mānābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. mānāvī

2. Person 2. mānāvisti

3. Person 3. mānāvit

Plural

1. Person 1. mānāvimus

2. Person 2. mānāvistis

3. Person 3. mānāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. mānāverō

2. Person 2. mānāveris

3. Person 3. mānāverit

Plural

1. Person 1. mānāverimus

2. Person 2. mānāveritis

3. Person 3. mānāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. mānāveram

2. Person 2. mānāverās

3. Person 3. mānāverat

Plural

1. Person 1. mānāverāmus

2. Person 2. mānāverātis

3. Person 3. mānāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. mānem 2. Person 2. mānēs 3. Person 3. mānet	Plural 1. Person 1. mānēmus 2. Person 2. mānētis 3. Person 3. mānent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. mānārem 2. Person 2. mānārēs 3. Person 3. mānāret	Plural 1. Person 1. mānārēmus 2. Person 2. mānārētis 3. Person 3. mānārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. mānāverim 2. Person 2. mānāveris 3. Person 3. mānāverit	Plural 1. Person 1. mānāverimus 2. Person 2. mānāveritis 3. Person 3. mānāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. mānāvissem 2. Person 2. mānāvissēs 3. Person 3. mānāvisset	Plural 1. Person 1. mānāvissēmus 2. Person 2. mānāvissētis 3. Person 3. mānāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. mānem

2. Person 2. mānēs

3. Person 3. mānet

Plural

1. Person 1. mānēmus

2. Person 2. mānētis

3. Person 3. mānent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. mānārem

2. Person 2. mānārēs

3. Person 3. mānāret

Plural

1. Person 1. mānārēmus

2. Person 2. mānārētis

3. Person 3. mānārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. mānāverim

2. Person 2. mānāveris

3. Person 3. mānāverit

Plural

1. Person 1. mānāverimus

2. Person 2. mānāveritis

3. Person 3. mānāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. mānāvissem

2. Person 2. mānāvissēs

3. Person 3. mānāvisset

Plural

1. Person 1. mānāvissēmus

2. Person 2. mānāvissētis

3. Person 3. mānāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular mānā!	Plural mānāte!
Futur	Singular 2. Person 2. mānāto! 3. Person 3. mānāto!	Plural 2. Person 2. mānātōte! 3. Person 3. mānanto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

mānā!

Plural

mānāte!

Futur

Singular

2. Person 2. mānāto!

3. Person 3. mānāto!

Plural

2. Person 2. mānātōte!

3. Person 3. mānanto!

Infinitiv
Präsens	mānāre
Perfekt	mānāvisse
Futur	mānātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	mānāns, mānantis
Futur	mānātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	mānandī
Dativ	mānandō
Akkusativ	ad mānandum
Ablativ	mānandō

Supinum


	mānātum

„mānāre“: transitives Verb

manare

transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

ausströmen lassen, vergießen

ausströmen lassen, vergießen
mānāre

mānāre

Beispiele

lacrimas manare

Tränen vergießen

lacrimas manare

Flexion "mānāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. mānō 2. Person 2. mānās 3. Person 3. mānat	Plural 1. Person 1. mānāmus 2. Person 2. mānātis 3. Person 3. mānant
Futur	Singular 1. Person 1. mānābō 2. Person 2. mānābis 3. Person 3. mānābit	Plural 1. Person 1. mānābimus 2. Person 2. mānābitis 3. Person 3. mānābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. mānābam 2. Person 2. mānābās 3. Person 3. mānābat	Plural 1. Person 1. mānābāmus 2. Person 2. mānābātis 3. Person 3. mānābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. mānāvī 2. Person 2. mānāvisti 3. Person 3. mānāvit	Plural 1. Person 1. mānāvimus 2. Person 2. mānāvistis 3. Person 3. mānāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. mānāverō 2. Person 2. mānāveris 3. Person 3. mānāverit	Plural 1. Person 1. mānāverimus 2. Person 2. mānāveritis 3. Person 3. mānāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. mānāveram 2. Person 2. mānāverās 3. Person 3. mānāverat	Plural 1. Person 1. mānāverāmus 2. Person 2. mānāverātis 3. Person 3. mānāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. mānō

2. Person 2. mānās

3. Person 3. mānat

Plural

1. Person 1. mānāmus

2. Person 2. mānātis

3. Person 3. mānant

Futur

Singular

1. Person 1. mānābō

2. Person 2. mānābis

3. Person 3. mānābit

Plural

1. Person 1. mānābimus

2. Person 2. mānābitis

3. Person 3. mānābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. mānābam

2. Person 2. mānābās

3. Person 3. mānābat

Plural

1. Person 1. mānābāmus

2. Person 2. mānābātis

3. Person 3. mānābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. mānāvī

2. Person 2. mānāvisti

3. Person 3. mānāvit

Plural

1. Person 1. mānāvimus

2. Person 2. mānāvistis

3. Person 3. mānāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. mānāverō

2. Person 2. mānāveris

3. Person 3. mānāverit

Plural

1. Person 1. mānāverimus

2. Person 2. mānāveritis

3. Person 3. mānāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. mānāveram

2. Person 2. mānāverās

3. Person 3. mānāverat

Plural

1. Person 1. mānāverāmus

2. Person 2. mānāverātis

3. Person 3. mānāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. mānem 2. Person 2. mānēs 3. Person 3. mānet	Plural 1. Person 1. mānēmus 2. Person 2. mānētis 3. Person 3. mānent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. mānārem 2. Person 2. mānārēs 3. Person 3. mānāret	Plural 1. Person 1. mānārēmus 2. Person 2. mānārētis 3. Person 3. mānārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. mānāverim 2. Person 2. mānāveris 3. Person 3. mānāverit	Plural 1. Person 1. mānāverimus 2. Person 2. mānāveritis 3. Person 3. mānāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. mānāvissem 2. Person 2. mānāvissēs 3. Person 3. mānāvisset	Plural 1. Person 1. mānāvissēmus 2. Person 2. mānāvissētis 3. Person 3. mānāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. mānem

2. Person 2. mānēs

3. Person 3. mānet

Plural

1. Person 1. mānēmus

2. Person 2. mānētis

3. Person 3. mānent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. mānārem

2. Person 2. mānārēs

3. Person 3. mānāret

Plural

1. Person 1. mānārēmus

2. Person 2. mānārētis

3. Person 3. mānārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. mānāverim

2. Person 2. mānāveris

3. Person 3. mānāverit

Plural

1. Person 1. mānāverimus

2. Person 2. mānāveritis

3. Person 3. mānāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. mānāvissem

2. Person 2. mānāvissēs

3. Person 3. mānāvisset

Plural

1. Person 1. mānāvissēmus

2. Person 2. mānāvissētis

3. Person 3. mānāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular mānā!	Plural mānāte!
Futur	Singular 2. Person 2. mānāto! 3. Person 3. mānāto!	Plural 2. Person 2. mānātōte! 3. Person 3. mānanto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

mānā!

Plural

mānāte!

Futur

Singular

2. Person 2. mānāto!

3. Person 3. mānāto!

Plural

2. Person 2. mānātōte!

3. Person 3. mānanto!

Infinitiv
Präsens	mānāre
Perfekt	mānāvisse
Futur	mānātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	mānāns, mānantis
Futur	mānātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	mānandī
Dativ	mānandō
Akkusativ	ad mānandum
Ablativ	mānandō

Supinum


	mānātum

Deutsch-Latein Übersetzung für "manat"