Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. vīctitō 2. Person 2. vīctitās 3. Person 3. vīctitat | 1. Person 1. vīctitāmus 2. Person 2. vīctitātis 3. Person 3. vīctitant |
| Futur | 1. Person 1. vīctitābō 2. Person 2. vīctitābis 3. Person 3. vīctitābit | 1. Person 1. vīctitābimus 2. Person 2. vīctitābitis 3. Person 3. vīctitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. vīctitābam 2. Person 2. vīctitābās 3. Person 3. vīctitābat | 1. Person 1. vīctitābāmus 2. Person 2. vīctitābātis 3. Person 3. vīctitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. vīctitāvī 2. Person 2. vīctitāvisti 3. Person 3. vīctitāvit | 1. Person 1. vīctitāvimus 2. Person 2. vīctitāvistis 3. Person 3. vīctitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. vīctitāverō 2. Person 2. vīctitāveris 3. Person 3. vīctitāverit | 1. Person 1. vīctitāverimus 2. Person 2. vīctitāveritis 3. Person 3. vīctitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. vīctitāveram 2. Person 2. vīctitāverās 3. Person 3. vīctitāverat | 1. Person 1. vīctitāverāmus 2. Person 2. vīctitāverātis 3. Person 3. vīctitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. vīctitem 2. Person 2. vīctitēs 3. Person 3. vīctitet | 1. Person 1. vīctitēmus 2. Person 2. vīctitētis 3. Person 3. vīctitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. vīctitārem 2. Person 2. vīctitārēs 3. Person 3. vīctitāret | 1. Person 1. vīctitārēmus 2. Person 2. vīctitārētis 3. Person 3. vīctitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. vīctitāverim 2. Person 2. vīctitāveris 3. Person 3. vīctitāverit | 1. Person 1. vīctitāverimus 2. Person 2. vīctitāveritis 3. Person 3. vīctitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. vīctitāvissem 2. Person 2. vīctitāvissēs 3. Person 3. vīctitāvisset | 1. Person 1. vīctitāvissēmus 2. Person 2. vīctitāvissētis 3. Person 3. vīctitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | vīctitā! | vīctitāte! |
| Futur | 2. Person 2. vīctitāto! 3. Person 3. vīctitāto! | 2. Person 2. vīctitātōte! 3. Person 3. vīctitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | vīctitāre |
| Perfekt | vīctitāvisse |
| Futur | vīctitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | vīctitāns, vīctitantis |
| Futur | vīctitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | vīctitandī |
|---|---|
| Dativ | vīctitandō |
| Akkusativ | ad vīctitandum |
| Ablativ | vīctitandō |
Supinum
| vīctitātum |
