vestigare
<ō, āvī, ātum 1.> ||vestigium||Übersicht aller Übersetzungen
- aufspürenvestīgāre (nachklassischnachkl.) poetischpoetvestīgāre (nachklassischnachkl.) poetischpoet
- ausfindig machenvestīgāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfigvestīgāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfig
- feras vestigareWild aufspürenferas vestigare
- nachspüren (aliquem/aliquid j-m/einer Sache)vestīgāre figurativ, in übertragenem Sinnfigvestīgāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- aufsuchen (aliquem/aliquid jemanden/etwas)auch a. +indirekt indir Fragesatzvestīgāre figurativ, in übertragenem Sinnfigvestīgāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. vestīgō 2. Person 2. vestīgās 3. Person 3. vestīgat | 1. Person 1. vestīgāmus 2. Person 2. vestīgātis 3. Person 3. vestīgant |
| Futur | 1. Person 1. vestīgābō 2. Person 2. vestīgābis 3. Person 3. vestīgābit | 1. Person 1. vestīgābimus 2. Person 2. vestīgābitis 3. Person 3. vestīgābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. vestīgābam 2. Person 2. vestīgābās 3. Person 3. vestīgābat | 1. Person 1. vestīgābāmus 2. Person 2. vestīgābātis 3. Person 3. vestīgābant |
| Perfekt | 1. Person 1. vestīgāvī 2. Person 2. vestīgāvisti 3. Person 3. vestīgāvit | 1. Person 1. vestīgāvimus 2. Person 2. vestīgāvistis 3. Person 3. vestīgāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. vestīgāverō 2. Person 2. vestīgāveris 3. Person 3. vestīgāverit | 1. Person 1. vestīgāverimus 2. Person 2. vestīgāveritis 3. Person 3. vestīgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. vestīgāveram 2. Person 2. vestīgāverās 3. Person 3. vestīgāverat | 1. Person 1. vestīgāverāmus 2. Person 2. vestīgāverātis 3. Person 3. vestīgāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. vestīgem 2. Person 2. vestīgēs 3. Person 3. vestīget | 1. Person 1. vestīgēmus 2. Person 2. vestīgētis 3. Person 3. vestīgent |
| Imperfekt | 1. Person 1. vestīgārem 2. Person 2. vestīgārēs 3. Person 3. vestīgāret | 1. Person 1. vestīgārēmus 2. Person 2. vestīgārētis 3. Person 3. vestīgārent |
| Perfekt | 1. Person 1. vestīgāverim 2. Person 2. vestīgāveris 3. Person 3. vestīgāverit | 1. Person 1. vestīgāverimus 2. Person 2. vestīgāveritis 3. Person 3. vestīgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. vestīgāvissem 2. Person 2. vestīgāvissēs 3. Person 3. vestīgāvisset | 1. Person 1. vestīgāvissēmus 2. Person 2. vestīgāvissētis 3. Person 3. vestīgāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | vestīgā! | vestīgāte! |
| Futur | 2. Person 2. vestīgāto! 3. Person 3. vestīgāto! | 2. Person 2. vestīgātōte! 3. Person 3. vestīganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | vestīgāre |
| Perfekt | vestīgāvisse |
| Futur | vestīgātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | vestīgāns, vestīgantis |
| Futur | vestīgātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | vestīgandī |
|---|---|
| Dativ | vestīgandō |
| Akkusativ | ad vestīgandum |
| Ablativ | vestīgandō |
Supinum
| vestīgātum |
