ventitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||venire2||Übersicht aller Übersetzungen
- oft kommen, regelmäßig kommenventitāreventitāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ventitō 2. Person 2. ventitās 3. Person 3. ventitat | 1. Person 1. ventitāmus 2. Person 2. ventitātis 3. Person 3. ventitant |
| Futur | 1. Person 1. ventitābō 2. Person 2. ventitābis 3. Person 3. ventitābit | 1. Person 1. ventitābimus 2. Person 2. ventitābitis 3. Person 3. ventitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ventitābam 2. Person 2. ventitābās 3. Person 3. ventitābat | 1. Person 1. ventitābāmus 2. Person 2. ventitābātis 3. Person 3. ventitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ventitāvī 2. Person 2. ventitāvisti 3. Person 3. ventitāvit | 1. Person 1. ventitāvimus 2. Person 2. ventitāvistis 3. Person 3. ventitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ventitāverō 2. Person 2. ventitāveris 3. Person 3. ventitāverit | 1. Person 1. ventitāverimus 2. Person 2. ventitāveritis 3. Person 3. ventitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ventitāveram 2. Person 2. ventitāverās 3. Person 3. ventitāverat | 1. Person 1. ventitāverāmus 2. Person 2. ventitāverātis 3. Person 3. ventitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ventitem 2. Person 2. ventitēs 3. Person 3. ventitet | 1. Person 1. ventitēmus 2. Person 2. ventitētis 3. Person 3. ventitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ventitārem 2. Person 2. ventitārēs 3. Person 3. ventitāret | 1. Person 1. ventitārēmus 2. Person 2. ventitārētis 3. Person 3. ventitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ventitāverim 2. Person 2. ventitāveris 3. Person 3. ventitāverit | 1. Person 1. ventitāverimus 2. Person 2. ventitāveritis 3. Person 3. ventitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ventitāvissem 2. Person 2. ventitāvissēs 3. Person 3. ventitāvisset | 1. Person 1. ventitāvissēmus 2. Person 2. ventitāvissētis 3. Person 3. ventitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ventitā! | ventitāte! |
| Futur | 2. Person 2. ventitāto! 3. Person 3. ventitāto! | 2. Person 2. ventitātōte! 3. Person 3. ventitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ventitāre |
| Perfekt | ventitāvisse |
| Futur | ventitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ventitāns, ventitantis |
| Futur | ventitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ventitandī |
|---|---|
| Dativ | ventitandō |
| Akkusativ | ad ventitandum |
| Ablativ | ventitandō |
Supinum
| ventitātum |
