transvortere
<vortō, vortī, vorsum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- trāns-vortere → siehe „trāns-vertere“trāns-vortere → siehe „trāns-vertere“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsvortō 2. Person 2. trānsvortis 3. Person 3. trānsvortit | 1. Person 1. trānsvortimus 2. Person 2. trānsvortitis 3. Person 3. trānsvortunt |
| Futur | 1. Person 1. trānsvortam 2. Person 2. trānsvortes 3. Person 3. trānsvortet | 1. Person 1. trānsvortemus 2. Person 2. trānsvortetis 3. Person 3. trānsvortent |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsvortebam 2. Person 2. trānsvortebās 3. Person 3. trānsvortebat | 1. Person 1. trānsvortebāmus 2. Person 2. trānsvortebātis 3. Person 3. trānsvortebant |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsvortī 2. Person 2. trānsvortisti 3. Person 3. trānsvortit | 1. Person 1. trānsvortimus 2. Person 2. trānsvortistis 3. Person 3. trānsvortērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. trānsvorterō 2. Person 2. trānsvorteris 3. Person 3. trānsvorterit | 1. Person 1. trānsvorterimus 2. Person 2. trānsvorteritis 3. Person 3. trānsvorterint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsvorteram 2. Person 2. trānsvorterās 3. Person 3. trānsvorterat | 1. Person 1. trānsvorterāmus 2. Person 2. trānsvorterātis 3. Person 3. trānsvorterant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsvortam 2. Person 2. trānsvortās 3. Person 3. trānsvortat | 1. Person 1. trānsvortāmus 2. Person 2. trānsvortātis 3. Person 3. trānsvortant |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsvorterem 2. Person 2. trānsvorterēs 3. Person 3. trānsvorteret | 1. Person 1. trānsvorterēmus 2. Person 2. trānsvorterētis 3. Person 3. trānsvorterent |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsvorterim 2. Person 2. trānsvorteris 3. Person 3. trānsvorterit | 1. Person 1. trānsvorterimus 2. Person 2. trānsvorteritis 3. Person 3. trānsvorterint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsvortissem 2. Person 2. trānsvortissēs 3. Person 3. trānsvortisset | 1. Person 1. trānsvortissēmus 2. Person 2. trānsvortissētis 3. Person 3. trānsvortissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | trānsvorte! | trānsvortite! |
| Futur | 2. Person 2. trānsvortito! 3. Person 3. trānsvortito! | 2. Person 2. trānsvortitōte! 3. Person 3. trānsvortunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | trānsvortere |
| Perfekt | trānsvortisse |
| Futur | trānsvorsūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | trānsvortens, trānsvortentis |
| Futur | trānsvorsūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | trānsvortendī |
|---|---|
| Dativ | trānsvortendō |
| Akkusativ | ad trānsvortendum |
| Ablativ | trānsvortendō |
Supinum
| trānsvorsum |
