transvolitare
<ō, āvī, - 1.> ||transvolare||T. Lucretius Carus Lucr.Übersicht aller Übersetzungen
- durchfliegentrānsvolitāretrānsvolitāre
- durcheilentrānsvolitāre figurativ, in übertragenem Sinnfigtrānsvolitāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsvolitō 2. Person 2. trānsvolitās 3. Person 3. trānsvolitat | 1. Person 1. trānsvolitāmus 2. Person 2. trānsvolitātis 3. Person 3. trānsvolitant |
| Futur | 1. Person 1. trānsvolitābō 2. Person 2. trānsvolitābis 3. Person 3. trānsvolitābit | 1. Person 1. trānsvolitābimus 2. Person 2. trānsvolitābitis 3. Person 3. trānsvolitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsvolitābam 2. Person 2. trānsvolitābās 3. Person 3. trānsvolitābat | 1. Person 1. trānsvolitābāmus 2. Person 2. trānsvolitābātis 3. Person 3. trānsvolitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsvolitāvī 2. Person 2. trānsvolitāvisti 3. Person 3. trānsvolitāvit | 1. Person 1. trānsvolitāvimus 2. Person 2. trānsvolitāvistis 3. Person 3. trānsvolitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. trānsvolitāverō 2. Person 2. trānsvolitāveris 3. Person 3. trānsvolitāverit | 1. Person 1. trānsvolitāverimus 2. Person 2. trānsvolitāveritis 3. Person 3. trānsvolitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsvolitāveram 2. Person 2. trānsvolitāverās 3. Person 3. trānsvolitāverat | 1. Person 1. trānsvolitāverāmus 2. Person 2. trānsvolitāverātis 3. Person 3. trānsvolitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsvolitem 2. Person 2. trānsvolitēs 3. Person 3. trānsvolitet | 1. Person 1. trānsvolitēmus 2. Person 2. trānsvolitētis 3. Person 3. trānsvolitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsvolitārem 2. Person 2. trānsvolitārēs 3. Person 3. trānsvolitāret | 1. Person 1. trānsvolitārēmus 2. Person 2. trānsvolitārētis 3. Person 3. trānsvolitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsvolitāverim 2. Person 2. trānsvolitāveris 3. Person 3. trānsvolitāverit | 1. Person 1. trānsvolitāverimus 2. Person 2. trānsvolitāveritis 3. Person 3. trānsvolitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsvolitāvissem 2. Person 2. trānsvolitāvissēs 3. Person 3. trānsvolitāvisset | 1. Person 1. trānsvolitāvissēmus 2. Person 2. trānsvolitāvissētis 3. Person 3. trānsvolitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | trānsvolitā! | trānsvolitāte! |
| Futur | 2. Person 2. trānsvolitāto! 3. Person 3. trānsvolitāto! | 2. Person 2. trānsvolitātōte! 3. Person 3. trānsvolitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | trānsvolitāre |
| Perfekt | trānsvolitāvisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | trānsvolitāns, trānsvolitantis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | trānsvolitandī |
|---|---|
| Dativ | trānsvolitandō |
| Akkusativ | ad trānsvolitandum |
| Ablativ | trānsvolitandō |
Supinum
| - |
