transnominare
<ō, āvī, ātum 1.>C. Suetonius Tranquillus Suet.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsnōminō 2. Person 2. trānsnōminās 3. Person 3. trānsnōminat | 1. Person 1. trānsnōmināmus 2. Person 2. trānsnōminātis 3. Person 3. trānsnōminant |
| Futur | 1. Person 1. trānsnōminābō 2. Person 2. trānsnōminābis 3. Person 3. trānsnōminābit | 1. Person 1. trānsnōminābimus 2. Person 2. trānsnōminābitis 3. Person 3. trānsnōminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsnōminābam 2. Person 2. trānsnōminābās 3. Person 3. trānsnōminābat | 1. Person 1. trānsnōminābāmus 2. Person 2. trānsnōminābātis 3. Person 3. trānsnōminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsnōmināvī 2. Person 2. trānsnōmināvisti 3. Person 3. trānsnōmināvit | 1. Person 1. trānsnōmināvimus 2. Person 2. trānsnōmināvistis 3. Person 3. trānsnōmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. trānsnōmināverō 2. Person 2. trānsnōmināveris 3. Person 3. trānsnōmināverit | 1. Person 1. trānsnōmināverimus 2. Person 2. trānsnōmināveritis 3. Person 3. trānsnōmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsnōmināveram 2. Person 2. trānsnōmināverās 3. Person 3. trānsnōmināverat | 1. Person 1. trānsnōmināverāmus 2. Person 2. trānsnōmināverātis 3. Person 3. trānsnōmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsnōminem 2. Person 2. trānsnōminēs 3. Person 3. trānsnōminet | 1. Person 1. trānsnōminēmus 2. Person 2. trānsnōminētis 3. Person 3. trānsnōminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsnōminārem 2. Person 2. trānsnōminārēs 3. Person 3. trānsnōmināret | 1. Person 1. trānsnōminārēmus 2. Person 2. trānsnōminārētis 3. Person 3. trānsnōminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsnōmināverim 2. Person 2. trānsnōmināveris 3. Person 3. trānsnōmināverit | 1. Person 1. trānsnōmināverimus 2. Person 2. trānsnōmināveritis 3. Person 3. trānsnōmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsnōmināvissem 2. Person 2. trānsnōmināvissēs 3. Person 3. trānsnōmināvisset | 1. Person 1. trānsnōmināvissēmus 2. Person 2. trānsnōmināvissētis 3. Person 3. trānsnōmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | trānsnōminā! | trānsnōmināte! |
| Futur | 2. Person 2. trānsnōmināto! 3. Person 3. trānsnōmināto! | 2. Person 2. trānsnōminātōte! 3. Person 3. trānsnōminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | trānsnōmināre |
| Perfekt | trānsnōmināvisse |
| Futur | trānsnōminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | trānsnōmināns, trānsnōminantis |
| Futur | trānsnōminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | trānsnōminandī |
|---|---|
| Dativ | trānsnōminandō |
| Akkusativ | ad trānsnōminandum |
| Ablativ | trānsnōminandō |
Supinum
| trānsnōminātum |
