transmutare
<ō, āvī, ātum 1.>Q. Horatius Flaccus Hor.Übersicht aller Übersetzungen
- vertauschentrāns-mūtāretrāns-mūtāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsmūtō 2. Person 2. trānsmūtās 3. Person 3. trānsmūtat | 1. Person 1. trānsmūtāmus 2. Person 2. trānsmūtātis 3. Person 3. trānsmūtant |
| Futur | 1. Person 1. trānsmūtābō 2. Person 2. trānsmūtābis 3. Person 3. trānsmūtābit | 1. Person 1. trānsmūtābimus 2. Person 2. trānsmūtābitis 3. Person 3. trānsmūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsmūtābam 2. Person 2. trānsmūtābās 3. Person 3. trānsmūtābat | 1. Person 1. trānsmūtābāmus 2. Person 2. trānsmūtābātis 3. Person 3. trānsmūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsmūtāvī 2. Person 2. trānsmūtāvisti 3. Person 3. trānsmūtāvit | 1. Person 1. trānsmūtāvimus 2. Person 2. trānsmūtāvistis 3. Person 3. trānsmūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. trānsmūtāverō 2. Person 2. trānsmūtāveris 3. Person 3. trānsmūtāverit | 1. Person 1. trānsmūtāverimus 2. Person 2. trānsmūtāveritis 3. Person 3. trānsmūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsmūtāveram 2. Person 2. trānsmūtāverās 3. Person 3. trānsmūtāverat | 1. Person 1. trānsmūtāverāmus 2. Person 2. trānsmūtāverātis 3. Person 3. trānsmūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsmūtem 2. Person 2. trānsmūtēs 3. Person 3. trānsmūtet | 1. Person 1. trānsmūtēmus 2. Person 2. trānsmūtētis 3. Person 3. trānsmūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsmūtārem 2. Person 2. trānsmūtārēs 3. Person 3. trānsmūtāret | 1. Person 1. trānsmūtārēmus 2. Person 2. trānsmūtārētis 3. Person 3. trānsmūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsmūtāverim 2. Person 2. trānsmūtāveris 3. Person 3. trānsmūtāverit | 1. Person 1. trānsmūtāverimus 2. Person 2. trānsmūtāveritis 3. Person 3. trānsmūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsmūtāvissem 2. Person 2. trānsmūtāvissēs 3. Person 3. trānsmūtāvisset | 1. Person 1. trānsmūtāvissēmus 2. Person 2. trānsmūtāvissētis 3. Person 3. trānsmūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | trānsmūtā! | trānsmūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. trānsmūtāto! 3. Person 3. trānsmūtāto! | 2. Person 2. trānsmūtātōte! 3. Person 3. trānsmūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | trānsmūtāre |
| Perfekt | trānsmūtāvisse |
| Futur | trānsmūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | trānsmūtāns, trānsmūtantis |
| Futur | trānsmūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | trānsmūtandī |
|---|---|
| Dativ | trānsmūtandō |
| Akkusativ | ad trānsmūtandum |
| Ablativ | trānsmūtandō |
Supinum
| trānsmūtātum |
