transfretare
<ō, āvī, ātum 1.> ||fretum||C. Suetonius Tranquillus Suet.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsfretō 2. Person 2. trānsfretās 3. Person 3. trānsfretat | 1. Person 1. trānsfretāmus 2. Person 2. trānsfretātis 3. Person 3. trānsfretant |
| Futur | 1. Person 1. trānsfretābō 2. Person 2. trānsfretābis 3. Person 3. trānsfretābit | 1. Person 1. trānsfretābimus 2. Person 2. trānsfretābitis 3. Person 3. trānsfretābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsfretābam 2. Person 2. trānsfretābās 3. Person 3. trānsfretābat | 1. Person 1. trānsfretābāmus 2. Person 2. trānsfretābātis 3. Person 3. trānsfretābant |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsfretāvī 2. Person 2. trānsfretāvisti 3. Person 3. trānsfretāvit | 1. Person 1. trānsfretāvimus 2. Person 2. trānsfretāvistis 3. Person 3. trānsfretāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. trānsfretāverō 2. Person 2. trānsfretāveris 3. Person 3. trānsfretāverit | 1. Person 1. trānsfretāverimus 2. Person 2. trānsfretāveritis 3. Person 3. trānsfretāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsfretāveram 2. Person 2. trānsfretāverās 3. Person 3. trānsfretāverat | 1. Person 1. trānsfretāverāmus 2. Person 2. trānsfretāverātis 3. Person 3. trānsfretāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsfretem 2. Person 2. trānsfretēs 3. Person 3. trānsfretet | 1. Person 1. trānsfretēmus 2. Person 2. trānsfretētis 3. Person 3. trānsfretent |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsfretārem 2. Person 2. trānsfretārēs 3. Person 3. trānsfretāret | 1. Person 1. trānsfretārēmus 2. Person 2. trānsfretārētis 3. Person 3. trānsfretārent |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsfretāverim 2. Person 2. trānsfretāveris 3. Person 3. trānsfretāverit | 1. Person 1. trānsfretāverimus 2. Person 2. trānsfretāveritis 3. Person 3. trānsfretāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsfretāvissem 2. Person 2. trānsfretāvissēs 3. Person 3. trānsfretāvisset | 1. Person 1. trānsfretāvissēmus 2. Person 2. trānsfretāvissētis 3. Person 3. trānsfretāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | trānsfretā! | trānsfretāte! |
| Futur | 2. Person 2. trānsfretāto! 3. Person 3. trānsfretāto! | 2. Person 2. trānsfretātōte! 3. Person 3. trānsfretanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | trānsfretāre |
| Perfekt | trānsfretāvisse |
| Futur | trānsfretātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | trānsfretāns, trānsfretantis |
| Futur | trānsfretātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | trānsfretandī |
|---|---|
| Dativ | trānsfretandō |
| Akkusativ | ad trānsfretandum |
| Ablativ | trānsfretandō |
Supinum
| trānsfretātum |
