transadigere
<igō, ēgī, āctum 3.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsadigō 2. Person 2. trānsadigis 3. Person 3. trānsadigit | 1. Person 1. trānsadigimus 2. Person 2. trānsadigitis 3. Person 3. trānsadigunt |
| Futur | 1. Person 1. trānsadigam 2. Person 2. trānsadiges 3. Person 3. trānsadiget | 1. Person 1. trānsadigemus 2. Person 2. trānsadigetis 3. Person 3. trānsadigent |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsadigebam 2. Person 2. trānsadigebās 3. Person 3. trānsadigebat | 1. Person 1. trānsadigebāmus 2. Person 2. trānsadigebātis 3. Person 3. trānsadigebant |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsēgī 2. Person 2. trānsēgisti 3. Person 3. trānsēgit | 1. Person 1. trānsēgimus 2. Person 2. trānsēgistis 3. Person 3. trānsēgērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. trānsēgerō 2. Person 2. trānsēgeris 3. Person 3. trānsēgerit | 1. Person 1. trānsēgerimus 2. Person 2. trānsēgeritis 3. Person 3. trānsēgerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsēgeram 2. Person 2. trānsēgerās 3. Person 3. trānsēgerat | 1. Person 1. trānsēgerāmus 2. Person 2. trānsēgerātis 3. Person 3. trānsēgerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsadigam 2. Person 2. trānsadigās 3. Person 3. trānsadigat | 1. Person 1. trānsadigāmus 2. Person 2. trānsadigātis 3. Person 3. trānsadigant |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsadigerem 2. Person 2. trānsadigerēs 3. Person 3. trānsadigeret | 1. Person 1. trānsadigerēmus 2. Person 2. trānsadigerētis 3. Person 3. trānsadigerent |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsēgerim 2. Person 2. trānsēgeris 3. Person 3. trānsēgerit | 1. Person 1. trānsēgerimus 2. Person 2. trānsēgeritis 3. Person 3. trānsēgerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsēgissem 2. Person 2. trānsēgissēs 3. Person 3. trānsēgisset | 1. Person 1. trānsēgissēmus 2. Person 2. trānsēgissētis 3. Person 3. trānsēgissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | trānsadige! | trānsadigite! |
| Futur | 2. Person 2. trānsadigito! 3. Person 3. trānsadigito! | 2. Person 2. trānsadigitōte! 3. Person 3. trānsadigunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | trānsadigere |
| Perfekt | trānsēgisse |
| Futur | trānsāctūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | trānsadigens, trānsadigentis |
| Futur | trānsāctūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | trānsadigendī |
|---|---|
| Dativ | trānsadigendō |
| Akkusativ | ad trānsadigendum |
| Ablativ | trānsadigendō |
Supinum
| trānsāctum |
