transabire
<eō, iī, itum 0.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsabeō 2. Person 2. trānsabīs 3. Person 3. trānsabit | 1. Person 1. trānsabīmus 2. Person 2. trānsabītis 3. Person 3. trānsabeunt |
| Futur | 1. Person 1. trānsabībō 2. Person 2. trānsabībis 3. Person 3. trānsabībit | 1. Person 1. trānsabībimus 2. Person 2. trānsabībitis 3. Person 3. trānsabībunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsabībam 2. Person 2. trānsabībās 3. Person 3. trānsabībat | 1. Person 1. trānsabībāmus 2. Person 2. trānsabībātis 3. Person 3. trānsabībant |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsabiī 2. Person 2. trānsabīstī 3. Person 3. trānsabiit | 1. Person 1. trānsabiimus 2. Person 2. trānsabīstis 3. Person 3. trānsabiērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. trānsabierō 2. Person 2. trānsabieris 3. Person 3. trānsabierit | 1. Person 1. trānsabierimus 2. Person 2. trānsabieritis 3. Person 3. trānsabierint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsabieram 2. Person 2. trānsabierās 3. Person 3. trānsabierat | 1. Person 1. trānsabierāmus 2. Person 2. trānsabierātis 3. Person 3. trānsabierant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. trānsabeam 2. Person 2. trānsabeās 3. Person 3. trānsabeat | 1. Person 1. trānsabeāmus 2. Person 2. trānsabeātis 3. Person 3. trānsabeant |
| Imperfekt | 1. Person 1. trānsabīrem 2. Person 2. trānsabīrēs 3. Person 3. trānsabīret | 1. Person 1. trānsabīrēmus 2. Person 2. trānsabīrētis 3. Person 3. trānsabīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. trānsabierim 2. Person 2. trānsabieris 3. Person 3. trānsabierit | 1. Person 1. trānsabierimus 2. Person 2. trānsabieritis 3. Person 3. trānsabierint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. trānsabīssem 2. Person 2. trānsabīssēs 3. Person 3. trānsabīsset | 1. Person 1. trānsabīssēmus 2. Person 2. trānsabīssētis 3. Person 3. trānsabīssent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | trānsabī | trānsabīte |
| Futur | 2. Person 2. trānsabītō 3. Person 3. trānsabītō | 2. Person 2. trānsabītōte 3. Person 3. trānsabeuntō |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | trānsabīre |
| Perfekt | trānsabīsse |
| Futur | trānsabitūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | trānsabiēns, euntis |
| Futur | trānsabitūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | trānsabeundī |
|---|---|
| Dativ | trānsabeundō |
| Akkusativ | ad trānsabeundum |
| Ablativ | trānsabeundō |
Supinum
| trānsabitum |
