supputare
<ō, āvī, ātum 1.>P. Ovidius Naso Ov.,L. Annaeus Seneca d. J. Sen.Übersicht aller Übersetzungen
- ausrechnen, berechnen (aliquid etwas +indirekt indir Fragesatz)sup-putāresup-putāre
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. supputō 2. Person 2. supputās 3. Person 3. supputat | 1. Person 1. supputāmus 2. Person 2. supputātis 3. Person 3. supputant |
Futur | 1. Person 1. supputābō 2. Person 2. supputābis 3. Person 3. supputābit | 1. Person 1. supputābimus 2. Person 2. supputābitis 3. Person 3. supputābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. supputābam 2. Person 2. supputābās 3. Person 3. supputābat | 1. Person 1. supputābāmus 2. Person 2. supputābātis 3. Person 3. supputābant |
Perfekt | 1. Person 1. supputāvī 2. Person 2. supputāvisti 3. Person 3. supputāvit | 1. Person 1. supputāvimus 2. Person 2. supputāvistis 3. Person 3. supputāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. supputāverō 2. Person 2. supputāveris 3. Person 3. supputāverit | 1. Person 1. supputāverimus 2. Person 2. supputāveritis 3. Person 3. supputāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. supputāveram 2. Person 2. supputāverās 3. Person 3. supputāverat | 1. Person 1. supputāverāmus 2. Person 2. supputāverātis 3. Person 3. supputāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. supputem 2. Person 2. supputēs 3. Person 3. supputet | 1. Person 1. supputēmus 2. Person 2. supputētis 3. Person 3. supputent |
Imperfekt | 1. Person 1. supputārem 2. Person 2. supputārēs 3. Person 3. supputāret | 1. Person 1. supputārēmus 2. Person 2. supputārētis 3. Person 3. supputārent |
Perfekt | 1. Person 1. supputāverim 2. Person 2. supputāveris 3. Person 3. supputāverit | 1. Person 1. supputāverimus 2. Person 2. supputāveritis 3. Person 3. supputāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. supputāvissem 2. Person 2. supputāvissēs 3. Person 3. supputāvisset | 1. Person 1. supputāvissēmus 2. Person 2. supputāvissētis 3. Person 3. supputāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | supputā! | supputāte! |
Futur | 2. Person 2. supputāto! 3. Person 3. supputāto! | 2. Person 2. supputātōte! 3. Person 3. supputanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | supputāre |
Perfekt | supputāvisse |
Futur | supputātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | supputāns, supputantis |
Futur | supputātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | supputandī |
---|---|
Dativ | supputandō |
Akkusativ | ad supputandum |
Ablativ | supputandō |
Supinum
supputātum |