suppilare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. suppīlō 2. Person 2. suppīlās 3. Person 3. suppīlat | 1. Person 1. suppīlāmus 2. Person 2. suppīlātis 3. Person 3. suppīlant |
| Futur | 1. Person 1. suppīlābō 2. Person 2. suppīlābis 3. Person 3. suppīlābit | 1. Person 1. suppīlābimus 2. Person 2. suppīlābitis 3. Person 3. suppīlābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. suppīlābam 2. Person 2. suppīlābās 3. Person 3. suppīlābat | 1. Person 1. suppīlābāmus 2. Person 2. suppīlābātis 3. Person 3. suppīlābant |
| Perfekt | 1. Person 1. suppīlāvī 2. Person 2. suppīlāvisti 3. Person 3. suppīlāvit | 1. Person 1. suppīlāvimus 2. Person 2. suppīlāvistis 3. Person 3. suppīlāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. suppīlāverō 2. Person 2. suppīlāveris 3. Person 3. suppīlāverit | 1. Person 1. suppīlāverimus 2. Person 2. suppīlāveritis 3. Person 3. suppīlāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. suppīlāveram 2. Person 2. suppīlāverās 3. Person 3. suppīlāverat | 1. Person 1. suppīlāverāmus 2. Person 2. suppīlāverātis 3. Person 3. suppīlāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. suppīlem 2. Person 2. suppīlēs 3. Person 3. suppīlet | 1. Person 1. suppīlēmus 2. Person 2. suppīlētis 3. Person 3. suppīlent |
| Imperfekt | 1. Person 1. suppīlārem 2. Person 2. suppīlārēs 3. Person 3. suppīlāret | 1. Person 1. suppīlārēmus 2. Person 2. suppīlārētis 3. Person 3. suppīlārent |
| Perfekt | 1. Person 1. suppīlāverim 2. Person 2. suppīlāveris 3. Person 3. suppīlāverit | 1. Person 1. suppīlāverimus 2. Person 2. suppīlāveritis 3. Person 3. suppīlāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. suppīlāvissem 2. Person 2. suppīlāvissēs 3. Person 3. suppīlāvisset | 1. Person 1. suppīlāvissēmus 2. Person 2. suppīlāvissētis 3. Person 3. suppīlāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | suppīlā! | suppīlāte! |
| Futur | 2. Person 2. suppīlāto! 3. Person 3. suppīlāto! | 2. Person 2. suppīlātōte! 3. Person 3. suppīlanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | suppīlāre |
| Perfekt | suppīlāvisse |
| Futur | suppīlātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | suppīlāns, suppīlantis |
| Futur | suppīlātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | suppīlandī |
|---|---|
| Dativ | suppīlandō |
| Akkusativ | ad suppīlandum |
| Ablativ | suppīlandō |
Supinum
| suppīlātum |
