supervolitare
<ō, āvī, - 1.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. supervolitō 2. Person 2. supervolitās 3. Person 3. supervolitat | 1. Person 1. supervolitāmus 2. Person 2. supervolitātis 3. Person 3. supervolitant |
| Futur | 1. Person 1. supervolitābō 2. Person 2. supervolitābis 3. Person 3. supervolitābit | 1. Person 1. supervolitābimus 2. Person 2. supervolitābitis 3. Person 3. supervolitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. supervolitābam 2. Person 2. supervolitābās 3. Person 3. supervolitābat | 1. Person 1. supervolitābāmus 2. Person 2. supervolitābātis 3. Person 3. supervolitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. supervolitāvī 2. Person 2. supervolitāvisti 3. Person 3. supervolitāvit | 1. Person 1. supervolitāvimus 2. Person 2. supervolitāvistis 3. Person 3. supervolitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. supervolitāverō 2. Person 2. supervolitāveris 3. Person 3. supervolitāverit | 1. Person 1. supervolitāverimus 2. Person 2. supervolitāveritis 3. Person 3. supervolitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. supervolitāveram 2. Person 2. supervolitāverās 3. Person 3. supervolitāverat | 1. Person 1. supervolitāverāmus 2. Person 2. supervolitāverātis 3. Person 3. supervolitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. supervolitem 2. Person 2. supervolitēs 3. Person 3. supervolitet | 1. Person 1. supervolitēmus 2. Person 2. supervolitētis 3. Person 3. supervolitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. supervolitārem 2. Person 2. supervolitārēs 3. Person 3. supervolitāret | 1. Person 1. supervolitārēmus 2. Person 2. supervolitārētis 3. Person 3. supervolitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. supervolitāverim 2. Person 2. supervolitāveris 3. Person 3. supervolitāverit | 1. Person 1. supervolitāverimus 2. Person 2. supervolitāveritis 3. Person 3. supervolitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. supervolitāvissem 2. Person 2. supervolitāvissēs 3. Person 3. supervolitāvisset | 1. Person 1. supervolitāvissēmus 2. Person 2. supervolitāvissētis 3. Person 3. supervolitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | supervolitā! | supervolitāte! |
| Futur | 2. Person 2. supervolitāto! 3. Person 3. supervolitāto! | 2. Person 2. supervolitātōte! 3. Person 3. supervolitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | supervolitāre |
| Perfekt | supervolitāvisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | supervolitāns, supervolitantis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | supervolitandī |
|---|---|
| Dativ | supervolitandō |
| Akkusativ | ad supervolitandum |
| Ablativ | supervolitandō |
Supinum
| - |
