superstagnare
<ō, āvī, ātum 1.>(P.?) Cornelius Tacitus Tac.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. superstāgnō 2. Person 2. superstāgnās 3. Person 3. superstāgnat | 1. Person 1. superstāgnāmus 2. Person 2. superstāgnātis 3. Person 3. superstāgnant |
| Futur | 1. Person 1. superstāgnābō 2. Person 2. superstāgnābis 3. Person 3. superstāgnābit | 1. Person 1. superstāgnābimus 2. Person 2. superstāgnābitis 3. Person 3. superstāgnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. superstāgnābam 2. Person 2. superstāgnābās 3. Person 3. superstāgnābat | 1. Person 1. superstāgnābāmus 2. Person 2. superstāgnābātis 3. Person 3. superstāgnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. superstāgnāvī 2. Person 2. superstāgnāvisti 3. Person 3. superstāgnāvit | 1. Person 1. superstāgnāvimus 2. Person 2. superstāgnāvistis 3. Person 3. superstāgnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. superstāgnāverō 2. Person 2. superstāgnāveris 3. Person 3. superstāgnāverit | 1. Person 1. superstāgnāverimus 2. Person 2. superstāgnāveritis 3. Person 3. superstāgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. superstāgnāveram 2. Person 2. superstāgnāverās 3. Person 3. superstāgnāverat | 1. Person 1. superstāgnāverāmus 2. Person 2. superstāgnāverātis 3. Person 3. superstāgnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. superstāgnem 2. Person 2. superstāgnēs 3. Person 3. superstāgnet | 1. Person 1. superstāgnēmus 2. Person 2. superstāgnētis 3. Person 3. superstāgnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. superstāgnārem 2. Person 2. superstāgnārēs 3. Person 3. superstāgnāret | 1. Person 1. superstāgnārēmus 2. Person 2. superstāgnārētis 3. Person 3. superstāgnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. superstāgnāverim 2. Person 2. superstāgnāveris 3. Person 3. superstāgnāverit | 1. Person 1. superstāgnāverimus 2. Person 2. superstāgnāveritis 3. Person 3. superstāgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. superstāgnāvissem 2. Person 2. superstāgnāvissēs 3. Person 3. superstāgnāvisset | 1. Person 1. superstāgnāvissēmus 2. Person 2. superstāgnāvissētis 3. Person 3. superstāgnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | superstāgnā! | superstāgnāte! |
| Futur | 2. Person 2. superstāgnāto! 3. Person 3. superstāgnāto! | 2. Person 2. superstāgnātōte! 3. Person 3. superstāgnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | superstāgnāre |
| Perfekt | superstāgnāvisse |
| Futur | superstāgnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | superstāgnāns, superstāgnantis |
| Futur | superstāgnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | superstāgnandī |
|---|---|
| Dativ | superstāgnandō |
| Akkusativ | ad superstāgnandum |
| Ablativ | superstāgnandō |
Supinum
| superstāgnātum |
