superinsternere
<sternō, strāvī, strātum 3.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. superīnsternō 2. Person 2. superīnsternis 3. Person 3. superīnsternit | 1. Person 1. superīnsternimus 2. Person 2. superīnsternitis 3. Person 3. superīnsternunt |
| Futur | 1. Person 1. superīnsternam 2. Person 2. superīnsternes 3. Person 3. superīnsternet | 1. Person 1. superīnsternemus 2. Person 2. superīnsternetis 3. Person 3. superīnsternent |
| Imperfekt | 1. Person 1. superīnsternebam 2. Person 2. superīnsternebās 3. Person 3. superīnsternebat | 1. Person 1. superīnsternebāmus 2. Person 2. superīnsternebātis 3. Person 3. superīnsternebant |
| Perfekt | 1. Person 1. superinstrāvī 2. Person 2. superinstrāvisti 3. Person 3. superinstrāvit | 1. Person 1. superinstrāvimus 2. Person 2. superinstrāvistis 3. Person 3. superinstrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. superinstrāverō 2. Person 2. superinstrāveris 3. Person 3. superinstrāverit | 1. Person 1. superinstrāverimus 2. Person 2. superinstrāveritis 3. Person 3. superinstrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. superinstrāveram 2. Person 2. superinstrāverās 3. Person 3. superinstrāverat | 1. Person 1. superinstrāverāmus 2. Person 2. superinstrāverātis 3. Person 3. superinstrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. superīnsternam 2. Person 2. superīnsternās 3. Person 3. superīnsternat | 1. Person 1. superīnsternāmus 2. Person 2. superīnsternātis 3. Person 3. superīnsternant |
| Imperfekt | 1. Person 1. superīnsternerem 2. Person 2. superīnsternerēs 3. Person 3. superīnsterneret | 1. Person 1. superīnsternerēmus 2. Person 2. superīnsternerētis 3. Person 3. superīnsternerent |
| Perfekt | 1. Person 1. superinstrāverim 2. Person 2. superinstrāveris 3. Person 3. superinstrāverit | 1. Person 1. superinstrāverimus 2. Person 2. superinstrāveritis 3. Person 3. superinstrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. superinstrāvissem 2. Person 2. superinstrāvissēs 3. Person 3. superinstrāvisset | 1. Person 1. superinstrāvissēmus 2. Person 2. superinstrāvissētis 3. Person 3. superinstrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | superīnsterne! | superīnsternite! |
| Futur | 2. Person 2. superīnsternito! 3. Person 3. superīnsternito! | 2. Person 2. superīnsternitōte! 3. Person 3. superīnsternunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | superīnsternere |
| Perfekt | superinstrāvisse |
| Futur | superinstrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | superīnsternens, superīnsternentis |
| Futur | superstrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | superīnsternendī |
|---|---|
| Dativ | superīnsternendō |
| Akkusativ | ad superīnsternendum |
| Ablativ | superīnsternendō |
Supinum
| superinstrātum |
