suffarcinare
<ō, āvī, ātum 1.>Komödie Com.nachklassisch nachkl.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. suffarcinō 2. Person 2. suffarcinās 3. Person 3. suffarcinat | 1. Person 1. suffarcināmus 2. Person 2. suffarcinātis 3. Person 3. suffarcinant |
| Futur | 1. Person 1. suffarcinābō 2. Person 2. suffarcinābis 3. Person 3. suffarcinābit | 1. Person 1. suffarcinābimus 2. Person 2. suffarcinābitis 3. Person 3. suffarcinābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. suffarcinābam 2. Person 2. suffarcinābās 3. Person 3. suffarcinābat | 1. Person 1. suffarcinābāmus 2. Person 2. suffarcinābātis 3. Person 3. suffarcinābant |
| Perfekt | 1. Person 1. suffarcināvī 2. Person 2. suffarcināvisti 3. Person 3. suffarcināvit | 1. Person 1. suffarcināvimus 2. Person 2. suffarcināvistis 3. Person 3. suffarcināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. suffarcināverō 2. Person 2. suffarcināveris 3. Person 3. suffarcināverit | 1. Person 1. suffarcināverimus 2. Person 2. suffarcināveritis 3. Person 3. suffarcināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. suffarcināveram 2. Person 2. suffarcināverās 3. Person 3. suffarcināverat | 1. Person 1. suffarcināverāmus 2. Person 2. suffarcināverātis 3. Person 3. suffarcināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. suffarcinem 2. Person 2. suffarcinēs 3. Person 3. suffarcinet | 1. Person 1. suffarcinēmus 2. Person 2. suffarcinētis 3. Person 3. suffarcinent |
| Imperfekt | 1. Person 1. suffarcinārem 2. Person 2. suffarcinārēs 3. Person 3. suffarcināret | 1. Person 1. suffarcinārēmus 2. Person 2. suffarcinārētis 3. Person 3. suffarcinārent |
| Perfekt | 1. Person 1. suffarcināverim 2. Person 2. suffarcināveris 3. Person 3. suffarcināverit | 1. Person 1. suffarcināverimus 2. Person 2. suffarcināveritis 3. Person 3. suffarcināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. suffarcināvissem 2. Person 2. suffarcināvissēs 3. Person 3. suffarcināvisset | 1. Person 1. suffarcināvissēmus 2. Person 2. suffarcināvissētis 3. Person 3. suffarcināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | suffarcinā! | suffarcināte! |
| Futur | 2. Person 2. suffarcināto! 3. Person 3. suffarcināto! | 2. Person 2. suffarcinātōte! 3. Person 3. suffarcinanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | suffarcināre |
| Perfekt | suffarcināvisse |
| Futur | suffarcinātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | suffarcināns, suffarcinantis |
| Futur | suffarcinātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | suffarcinandī |
|---|---|
| Dativ | suffarcinandō |
| Akkusativ | ad suffarcinandum |
| Ablativ | suffarcinandō |
Supinum
| suffarcinātum |
