succlamare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. succlāmō 2. Person 2. succlāmās 3. Person 3. succlāmat | 1. Person 1. succlāmāmus 2. Person 2. succlāmātis 3. Person 3. succlāmant |
| Futur | 1. Person 1. succlāmābō 2. Person 2. succlāmābis 3. Person 3. succlāmābit | 1. Person 1. succlāmābimus 2. Person 2. succlāmābitis 3. Person 3. succlāmābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. succlāmābam 2. Person 2. succlāmābās 3. Person 3. succlāmābat | 1. Person 1. succlāmābāmus 2. Person 2. succlāmābātis 3. Person 3. succlāmābant |
| Perfekt | 1. Person 1. succlāmāvī 2. Person 2. succlāmāvisti 3. Person 3. succlāmāvit | 1. Person 1. succlāmāvimus 2. Person 2. succlāmāvistis 3. Person 3. succlāmāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. succlāmāverō 2. Person 2. succlāmāveris 3. Person 3. succlāmāverit | 1. Person 1. succlāmāverimus 2. Person 2. succlāmāveritis 3. Person 3. succlāmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. succlāmāveram 2. Person 2. succlāmāverās 3. Person 3. succlāmāverat | 1. Person 1. succlāmāverāmus 2. Person 2. succlāmāverātis 3. Person 3. succlāmāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. succlāmem 2. Person 2. succlāmēs 3. Person 3. succlāmet | 1. Person 1. succlāmēmus 2. Person 2. succlāmētis 3. Person 3. succlāment |
| Imperfekt | 1. Person 1. succlāmārem 2. Person 2. succlāmārēs 3. Person 3. succlāmāret | 1. Person 1. succlāmārēmus 2. Person 2. succlāmārētis 3. Person 3. succlāmārent |
| Perfekt | 1. Person 1. succlāmāverim 2. Person 2. succlāmāveris 3. Person 3. succlāmāverit | 1. Person 1. succlāmāverimus 2. Person 2. succlāmāveritis 3. Person 3. succlāmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. succlāmāvissem 2. Person 2. succlāmāvissēs 3. Person 3. succlāmāvisset | 1. Person 1. succlāmāvissēmus 2. Person 2. succlāmāvissētis 3. Person 3. succlāmāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | succlāmā! | succlāmāte! |
| Futur | 2. Person 2. succlāmāto! 3. Person 3. succlāmāto! | 2. Person 2. succlāmātōte! 3. Person 3. succlāmanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | succlāmāre |
| Perfekt | succlāmāvisse |
| Futur | succlāmātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | succlāmāns, succlāmantis |
| Futur | succlāmātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | succlāmandī |
|---|---|
| Dativ | succlāmandō |
| Akkusativ | ad succlāmandum |
| Ablativ | succlāmandō |
Supinum
| succlāmātum |
