sublimare
<ō, āvī, ātum 1.> ||sublimis|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. sublīmō 2. Person 2. sublīmās 3. Person 3. sublīmat | 1. Person 1. sublīmāmus 2. Person 2. sublīmātis 3. Person 3. sublīmant |
| Futur | 1. Person 1. sublīmābō 2. Person 2. sublīmābis 3. Person 3. sublīmābit | 1. Person 1. sublīmābimus 2. Person 2. sublīmābitis 3. Person 3. sublīmābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. sublīmābam 2. Person 2. sublīmābās 3. Person 3. sublīmābat | 1. Person 1. sublīmābāmus 2. Person 2. sublīmābātis 3. Person 3. sublīmābant |
| Perfekt | 1. Person 1. sublīmāvī 2. Person 2. sublīmāvisti 3. Person 3. sublīmāvit | 1. Person 1. sublīmāvimus 2. Person 2. sublīmāvistis 3. Person 3. sublīmāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. sublīmāverō 2. Person 2. sublīmāveris 3. Person 3. sublīmāverit | 1. Person 1. sublīmāverimus 2. Person 2. sublīmāveritis 3. Person 3. sublīmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. sublīmāveram 2. Person 2. sublīmāverās 3. Person 3. sublīmāverat | 1. Person 1. sublīmāverāmus 2. Person 2. sublīmāverātis 3. Person 3. sublīmāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. sublīmem 2. Person 2. sublīmēs 3. Person 3. sublīmet | 1. Person 1. sublīmēmus 2. Person 2. sublīmētis 3. Person 3. sublīment |
| Imperfekt | 1. Person 1. sublīmārem 2. Person 2. sublīmārēs 3. Person 3. sublīmāret | 1. Person 1. sublīmārēmus 2. Person 2. sublīmārētis 3. Person 3. sublīmārent |
| Perfekt | 1. Person 1. sublīmāverim 2. Person 2. sublīmāveris 3. Person 3. sublīmāverit | 1. Person 1. sublīmāverimus 2. Person 2. sublīmāveritis 3. Person 3. sublīmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. sublīmāvissem 2. Person 2. sublīmāvissēs 3. Person 3. sublīmāvisset | 1. Person 1. sublīmāvissēmus 2. Person 2. sublīmāvissētis 3. Person 3. sublīmāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | sublīmā! | sublīmāte! |
| Futur | 2. Person 2. sublīmāto! 3. Person 3. sublīmāto! | 2. Person 2. sublīmātōte! 3. Person 3. sublīmanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | sublīmāre |
| Perfekt | sublīmāvisse |
| Futur | sublīmātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | sublīmāns, sublīmantis |
| Futur | sublīmātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | sublīmandī |
|---|---|
| Dativ | sublīmandō |
| Akkusativ | ad sublīmandum |
| Ablativ | sublīmandō |
Supinum
| sublīmātum |
