strangulare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. strangulō 2. Person 2. strangulās 3. Person 3. strangulat | 1. Person 1. strangulāmus 2. Person 2. strangulātis 3. Person 3. strangulant |
Futur | 1. Person 1. strangulābō 2. Person 2. strangulābis 3. Person 3. strangulābit | 1. Person 1. strangulābimus 2. Person 2. strangulābitis 3. Person 3. strangulābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. strangulābam 2. Person 2. strangulābās 3. Person 3. strangulābat | 1. Person 1. strangulābāmus 2. Person 2. strangulābātis 3. Person 3. strangulābant |
Perfekt | 1. Person 1. strangulāvī 2. Person 2. strangulāvisti 3. Person 3. strangulāvit | 1. Person 1. strangulāvimus 2. Person 2. strangulāvistis 3. Person 3. strangulāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. strangulāverō 2. Person 2. strangulāveris 3. Person 3. strangulāverit | 1. Person 1. strangulāverimus 2. Person 2. strangulāveritis 3. Person 3. strangulāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. strangulāveram 2. Person 2. strangulāverās 3. Person 3. strangulāverat | 1. Person 1. strangulāverāmus 2. Person 2. strangulāverātis 3. Person 3. strangulāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. strangulem 2. Person 2. strangulēs 3. Person 3. strangulet | 1. Person 1. strangulēmus 2. Person 2. strangulētis 3. Person 3. strangulent |
Imperfekt | 1. Person 1. strangulārem 2. Person 2. strangulārēs 3. Person 3. strangulāret | 1. Person 1. strangulārēmus 2. Person 2. strangulārētis 3. Person 3. strangulārent |
Perfekt | 1. Person 1. strangulāverim 2. Person 2. strangulāveris 3. Person 3. strangulāverit | 1. Person 1. strangulāverimus 2. Person 2. strangulāveritis 3. Person 3. strangulāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. strangulāvissem 2. Person 2. strangulāvissēs 3. Person 3. strangulāvisset | 1. Person 1. strangulāvissēmus 2. Person 2. strangulāvissētis 3. Person 3. strangulāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | strangulā! | strangulāte! |
Futur | 2. Person 2. strangulāto! 3. Person 3. strangulāto! | 2. Person 2. strangulātōte! 3. Person 3. strangulanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | strangulāre |
Perfekt | strangulāvisse |
Futur | strangulātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | strangulāns, strangulantis |
Futur | strangulātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | strangulandī |
---|---|
Dativ | strangulandō |
Akkusativ | ad strangulandum |
Ablativ | strangulandō |
Supinum
strangulātum |