strangulare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. strangulō 2. Person 2. strangulās 3. Person 3. strangulat | 1. Person 1. strangulāmus 2. Person 2. strangulātis 3. Person 3. strangulant |
| Futur | 1. Person 1. strangulābō 2. Person 2. strangulābis 3. Person 3. strangulābit | 1. Person 1. strangulābimus 2. Person 2. strangulābitis 3. Person 3. strangulābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. strangulābam 2. Person 2. strangulābās 3. Person 3. strangulābat | 1. Person 1. strangulābāmus 2. Person 2. strangulābātis 3. Person 3. strangulābant |
| Perfekt | 1. Person 1. strangulāvī 2. Person 2. strangulāvisti 3. Person 3. strangulāvit | 1. Person 1. strangulāvimus 2. Person 2. strangulāvistis 3. Person 3. strangulāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. strangulāverō 2. Person 2. strangulāveris 3. Person 3. strangulāverit | 1. Person 1. strangulāverimus 2. Person 2. strangulāveritis 3. Person 3. strangulāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. strangulāveram 2. Person 2. strangulāverās 3. Person 3. strangulāverat | 1. Person 1. strangulāverāmus 2. Person 2. strangulāverātis 3. Person 3. strangulāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. strangulem 2. Person 2. strangulēs 3. Person 3. strangulet | 1. Person 1. strangulēmus 2. Person 2. strangulētis 3. Person 3. strangulent |
| Imperfekt | 1. Person 1. strangulārem 2. Person 2. strangulārēs 3. Person 3. strangulāret | 1. Person 1. strangulārēmus 2. Person 2. strangulārētis 3. Person 3. strangulārent |
| Perfekt | 1. Person 1. strangulāverim 2. Person 2. strangulāveris 3. Person 3. strangulāverit | 1. Person 1. strangulāverimus 2. Person 2. strangulāveritis 3. Person 3. strangulāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. strangulāvissem 2. Person 2. strangulāvissēs 3. Person 3. strangulāvisset | 1. Person 1. strangulāvissēmus 2. Person 2. strangulāvissētis 3. Person 3. strangulāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | strangulā! | strangulāte! |
| Futur | 2. Person 2. strangulāto! 3. Person 3. strangulāto! | 2. Person 2. strangulātōte! 3. Person 3. strangulanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | strangulāre |
| Perfekt | strangulāvisse |
| Futur | strangulātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | strangulāns, strangulantis |
| Futur | strangulātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | strangulandī |
|---|---|
| Dativ | strangulandō |
| Akkusativ | ad strangulandum |
| Ablativ | strangulandō |
Supinum
| strangulātum |