serenare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.> ||serenus||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. serēnō 2. Person 2. serēnās 3. Person 3. serēnat | 1. Person 1. serēnāmus 2. Person 2. serēnātis 3. Person 3. serēnant |
| Futur | 1. Person 1. serēnābō 2. Person 2. serēnābis 3. Person 3. serēnābit | 1. Person 1. serēnābimus 2. Person 2. serēnābitis 3. Person 3. serēnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. serēnābam 2. Person 2. serēnābās 3. Person 3. serēnābat | 1. Person 1. serēnābāmus 2. Person 2. serēnābātis 3. Person 3. serēnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. serēnāvī 2. Person 2. serēnāvisti 3. Person 3. serēnāvit | 1. Person 1. serēnāvimus 2. Person 2. serēnāvistis 3. Person 3. serēnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. serēnāverō 2. Person 2. serēnāveris 3. Person 3. serēnāverit | 1. Person 1. serēnāverimus 2. Person 2. serēnāveritis 3. Person 3. serēnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. serēnāveram 2. Person 2. serēnāverās 3. Person 3. serēnāverat | 1. Person 1. serēnāverāmus 2. Person 2. serēnāverātis 3. Person 3. serēnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. serēnem 2. Person 2. serēnēs 3. Person 3. serēnet | 1. Person 1. serēnēmus 2. Person 2. serēnētis 3. Person 3. serēnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. serēnārem 2. Person 2. serēnārēs 3. Person 3. serēnāret | 1. Person 1. serēnārēmus 2. Person 2. serēnārētis 3. Person 3. serēnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. serēnāverim 2. Person 2. serēnāveris 3. Person 3. serēnāverit | 1. Person 1. serēnāverimus 2. Person 2. serēnāveritis 3. Person 3. serēnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. serēnāvissem 2. Person 2. serēnāvissēs 3. Person 3. serēnāvisset | 1. Person 1. serēnāvissēmus 2. Person 2. serēnāvissētis 3. Person 3. serēnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | serēnā! | serēnāte! |
| Futur | 2. Person 2. serēnāto! 3. Person 3. serēnāto! | 2. Person 2. serēnātōte! 3. Person 3. serēnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | serēnāre |
| Perfekt | serēnāvisse |
| Futur | serēnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | serēnāns, serēnantis |
| Futur | serēnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | serēnandī |
|---|---|
| Dativ | serēnandō |
| Akkusativ | ad serēnandum |
| Ablativ | serēnandō |
Supinum
| serēnātum |
serenare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.> ||serenus||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. serēnō 2. Person 2. serēnās 3. Person 3. serēnat | 1. Person 1. serēnāmus 2. Person 2. serēnātis 3. Person 3. serēnant |
| Futur | 1. Person 1. serēnābō 2. Person 2. serēnābis 3. Person 3. serēnābit | 1. Person 1. serēnābimus 2. Person 2. serēnābitis 3. Person 3. serēnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. serēnābam 2. Person 2. serēnābās 3. Person 3. serēnābat | 1. Person 1. serēnābāmus 2. Person 2. serēnābātis 3. Person 3. serēnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. serēnāvī 2. Person 2. serēnāvisti 3. Person 3. serēnāvit | 1. Person 1. serēnāvimus 2. Person 2. serēnāvistis 3. Person 3. serēnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. serēnāverō 2. Person 2. serēnāveris 3. Person 3. serēnāverit | 1. Person 1. serēnāverimus 2. Person 2. serēnāveritis 3. Person 3. serēnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. serēnāveram 2. Person 2. serēnāverās 3. Person 3. serēnāverat | 1. Person 1. serēnāverāmus 2. Person 2. serēnāverātis 3. Person 3. serēnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. serēnem 2. Person 2. serēnēs 3. Person 3. serēnet | 1. Person 1. serēnēmus 2. Person 2. serēnētis 3. Person 3. serēnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. serēnārem 2. Person 2. serēnārēs 3. Person 3. serēnāret | 1. Person 1. serēnārēmus 2. Person 2. serēnārētis 3. Person 3. serēnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. serēnāverim 2. Person 2. serēnāveris 3. Person 3. serēnāverit | 1. Person 1. serēnāverimus 2. Person 2. serēnāveritis 3. Person 3. serēnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. serēnāvissem 2. Person 2. serēnāvissēs 3. Person 3. serēnāvisset | 1. Person 1. serēnāvissēmus 2. Person 2. serēnāvissētis 3. Person 3. serēnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | serēnā! | serēnāte! |
| Futur | 2. Person 2. serēnāto! 3. Person 3. serēnāto! | 2. Person 2. serēnātōte! 3. Person 3. serēnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | serēnāre |
| Perfekt | serēnāvisse |
| Futur | serēnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | serēnāns, serēnantis |
| Futur | serēnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | serēnandī |
|---|---|
| Dativ | serēnandō |
| Akkusativ | ad serēnandum |
| Ablativ | serēnandō |
Supinum
| serēnātum |
