ructare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.> rūctārī <or, ātus sum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rūctō 2. Person 2. rūctās 3. Person 3. rūctat | 1. Person 1. rūctāmus 2. Person 2. rūctātis 3. Person 3. rūctant |
| Futur | 1. Person 1. rūctābō 2. Person 2. rūctābis 3. Person 3. rūctābit | 1. Person 1. rūctābimus 2. Person 2. rūctābitis 3. Person 3. rūctābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. rūctābam 2. Person 2. rūctābās 3. Person 3. rūctābat | 1. Person 1. rūctābāmus 2. Person 2. rūctābātis 3. Person 3. rūctābant |
| Perfekt | 1. Person 1. rūctāvī 2. Person 2. rūctāvisti 3. Person 3. rūctāvit | 1. Person 1. rūctāvimus 2. Person 2. rūctāvistis 3. Person 3. rūctāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. rūctāverō 2. Person 2. rūctāveris 3. Person 3. rūctāverit | 1. Person 1. rūctāverimus 2. Person 2. rūctāveritis 3. Person 3. rūctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rūctāveram 2. Person 2. rūctāverās 3. Person 3. rūctāverat | 1. Person 1. rūctāverāmus 2. Person 2. rūctāverātis 3. Person 3. rūctāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rūctem 2. Person 2. rūctēs 3. Person 3. rūctet | 1. Person 1. rūctēmus 2. Person 2. rūctētis 3. Person 3. rūctent |
| Imperfekt | 1. Person 1. rūctārem 2. Person 2. rūctārēs 3. Person 3. rūctāret | 1. Person 1. rūctārēmus 2. Person 2. rūctārētis 3. Person 3. rūctārent |
| Perfekt | 1. Person 1. rūctāverim 2. Person 2. rūctāveris 3. Person 3. rūctāverit | 1. Person 1. rūctāverimus 2. Person 2. rūctāveritis 3. Person 3. rūctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rūctāvissem 2. Person 2. rūctāvissēs 3. Person 3. rūctāvisset | 1. Person 1. rūctāvissēmus 2. Person 2. rūctāvissētis 3. Person 3. rūctāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | rūctā! | rūctāte! |
| Futur | 2. Person 2. rūctāto! 3. Person 3. rūctāto! | 2. Person 2. rūctātōte! 3. Person 3. rūctanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | rūctāre |
| Perfekt | rūctāvisse |
| Futur | rūctātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | rūctāns, rūctantis |
| Futur | rūctātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | rūctandī |
|---|---|
| Dativ | rūctandō |
| Akkusativ | ad rūctandum |
| Ablativ | rūctandō |
Supinum
| rūctātum |
ructare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rūctō 2. Person 2. rūctās 3. Person 3. rūctat | 1. Person 1. rūctāmus 2. Person 2. rūctātis 3. Person 3. rūctant |
| Futur | 1. Person 1. rūctābō 2. Person 2. rūctābis 3. Person 3. rūctābit | 1. Person 1. rūctābimus 2. Person 2. rūctābitis 3. Person 3. rūctābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. rūctābam 2. Person 2. rūctābās 3. Person 3. rūctābat | 1. Person 1. rūctābāmus 2. Person 2. rūctābātis 3. Person 3. rūctābant |
| Perfekt | 1. Person 1. rūctāvī 2. Person 2. rūctāvisti 3. Person 3. rūctāvit | 1. Person 1. rūctāvimus 2. Person 2. rūctāvistis 3. Person 3. rūctāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. rūctāverō 2. Person 2. rūctāveris 3. Person 3. rūctāverit | 1. Person 1. rūctāverimus 2. Person 2. rūctāveritis 3. Person 3. rūctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rūctāveram 2. Person 2. rūctāverās 3. Person 3. rūctāverat | 1. Person 1. rūctāverāmus 2. Person 2. rūctāverātis 3. Person 3. rūctāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rūctem 2. Person 2. rūctēs 3. Person 3. rūctet | 1. Person 1. rūctēmus 2. Person 2. rūctētis 3. Person 3. rūctent |
| Imperfekt | 1. Person 1. rūctārem 2. Person 2. rūctārēs 3. Person 3. rūctāret | 1. Person 1. rūctārēmus 2. Person 2. rūctārētis 3. Person 3. rūctārent |
| Perfekt | 1. Person 1. rūctāverim 2. Person 2. rūctāveris 3. Person 3. rūctāverit | 1. Person 1. rūctāverimus 2. Person 2. rūctāveritis 3. Person 3. rūctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rūctāvissem 2. Person 2. rūctāvissēs 3. Person 3. rūctāvisset | 1. Person 1. rūctāvissēmus 2. Person 2. rūctāvissētis 3. Person 3. rūctāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | rūctā! | rūctāte! |
| Futur | 2. Person 2. rūctāto! 3. Person 3. rūctāto! | 2. Person 2. rūctātōte! 3. Person 3. rūctanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | rūctāre |
| Perfekt | rūctāvisse |
| Futur | rūctātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | rūctāns, rūctantis |
| Futur | rūctātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | rūctandī |
|---|---|
| Dativ | rūctandō |
| Akkusativ | ad rūctandum |
| Ablativ | rūctandō |
Supinum
| rūctātum |
