rogitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||rogare||Übersicht aller Übersetzungen
- wiederholt fragenrogitārerogitāre
- inständig bittenrogitāre (mittellateinischmlat.)rogitāre (mittellateinischmlat.)
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rogitō 2. Person 2. rogitās 3. Person 3. rogitat | 1. Person 1. rogitāmus 2. Person 2. rogitātis 3. Person 3. rogitant |
| Futur | 1. Person 1. rogitābō 2. Person 2. rogitābis 3. Person 3. rogitābit | 1. Person 1. rogitābimus 2. Person 2. rogitābitis 3. Person 3. rogitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. rogitābam 2. Person 2. rogitābās 3. Person 3. rogitābat | 1. Person 1. rogitābāmus 2. Person 2. rogitābātis 3. Person 3. rogitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. rogitāvī 2. Person 2. rogitāvisti 3. Person 3. rogitāvit | 1. Person 1. rogitāvimus 2. Person 2. rogitāvistis 3. Person 3. rogitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. rogitāverō 2. Person 2. rogitāveris 3. Person 3. rogitāverit | 1. Person 1. rogitāverimus 2. Person 2. rogitāveritis 3. Person 3. rogitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rogitāveram 2. Person 2. rogitāverās 3. Person 3. rogitāverat | 1. Person 1. rogitāverāmus 2. Person 2. rogitāverātis 3. Person 3. rogitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rogitem 2. Person 2. rogitēs 3. Person 3. rogitet | 1. Person 1. rogitēmus 2. Person 2. rogitētis 3. Person 3. rogitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. rogitārem 2. Person 2. rogitārēs 3. Person 3. rogitāret | 1. Person 1. rogitārēmus 2. Person 2. rogitārētis 3. Person 3. rogitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. rogitāverim 2. Person 2. rogitāveris 3. Person 3. rogitāverit | 1. Person 1. rogitāverimus 2. Person 2. rogitāveritis 3. Person 3. rogitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rogitāvissem 2. Person 2. rogitāvissēs 3. Person 3. rogitāvisset | 1. Person 1. rogitāvissēmus 2. Person 2. rogitāvissētis 3. Person 3. rogitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | rogitā! | rogitāte! |
| Futur | 2. Person 2. rogitāto! 3. Person 3. rogitāto! | 2. Person 2. rogitātōte! 3. Person 3. rogitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | rogitāre |
| Perfekt | rogitāvisse |
| Futur | rogitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | rogitāns, rogitantis |
| Futur | rogitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | rogitandī |
|---|---|
| Dativ | rogitandō |
| Akkusativ | ad rogitandum |
| Ablativ | rogitandō |
Supinum
| rogitātum |
