retemptare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. retemptō 2. Person 2. retemptās 3. Person 3. retemptat | 1. Person 1. retemptāmus 2. Person 2. retemptātis 3. Person 3. retemptant |
| Futur | 1. Person 1. retemptābō 2. Person 2. retemptābis 3. Person 3. retemptābit | 1. Person 1. retemptābimus 2. Person 2. retemptābitis 3. Person 3. retemptābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. retemptābam 2. Person 2. retemptābās 3. Person 3. retemptābat | 1. Person 1. retemptābāmus 2. Person 2. retemptābātis 3. Person 3. retemptābant |
| Perfekt | 1. Person 1. retemptāvī 2. Person 2. retemptāvisti 3. Person 3. retemptāvit | 1. Person 1. retemptāvimus 2. Person 2. retemptāvistis 3. Person 3. retemptāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. retemptāverō 2. Person 2. retemptāveris 3. Person 3. retemptāverit | 1. Person 1. retemptāverimus 2. Person 2. retemptāveritis 3. Person 3. retemptāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. retemptāveram 2. Person 2. retemptāverās 3. Person 3. retemptāverat | 1. Person 1. retemptāverāmus 2. Person 2. retemptāverātis 3. Person 3. retemptāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. retemptem 2. Person 2. retemptēs 3. Person 3. retemptet | 1. Person 1. retemptēmus 2. Person 2. retemptētis 3. Person 3. retemptent |
| Imperfekt | 1. Person 1. retemptārem 2. Person 2. retemptārēs 3. Person 3. retemptāret | 1. Person 1. retemptārēmus 2. Person 2. retemptārētis 3. Person 3. retemptārent |
| Perfekt | 1. Person 1. retemptāverim 2. Person 2. retemptāveris 3. Person 3. retemptāverit | 1. Person 1. retemptāverimus 2. Person 2. retemptāveritis 3. Person 3. retemptāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. retemptāvissem 2. Person 2. retemptāvissēs 3. Person 3. retemptāvisset | 1. Person 1. retemptāvissēmus 2. Person 2. retemptāvissētis 3. Person 3. retemptāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | retemptā! | retemptāte! |
| Futur | 2. Person 2. retemptāto! 3. Person 3. retemptāto! | 2. Person 2. retemptātōte! 3. Person 3. retemptanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | retemptāre |
| Perfekt | retemptāvisse |
| Futur | retemptātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | retemptāns, retemptantis |
| Futur | retemptātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | retemptandī |
|---|---|
| Dativ | retemptandō |
| Akkusativ | ad retemptandum |
| Ablativ | retemptandō |
Supinum
| retemptātum |
