resupinare
<ō, āvī, ātum 1.> (unklassischunkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- auf den Rücken werfen, vergewaltigenre-supīnārere-supīnāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. resupīnō 2. Person 2. resupīnās 3. Person 3. resupīnat | 1. Person 1. resupīnāmus 2. Person 2. resupīnātis 3. Person 3. resupīnant |
| Futur | 1. Person 1. resupīnābō 2. Person 2. resupīnābis 3. Person 3. resupīnābit | 1. Person 1. resupīnābimus 2. Person 2. resupīnābitis 3. Person 3. resupīnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. resupīnābam 2. Person 2. resupīnābās 3. Person 3. resupīnābat | 1. Person 1. resupīnābāmus 2. Person 2. resupīnābātis 3. Person 3. resupīnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. resupīnāvī 2. Person 2. resupīnāvisti 3. Person 3. resupīnāvit | 1. Person 1. resupīnāvimus 2. Person 2. resupīnāvistis 3. Person 3. resupīnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. resupīnāverō 2. Person 2. resupīnāveris 3. Person 3. resupīnāverit | 1. Person 1. resupīnāverimus 2. Person 2. resupīnāveritis 3. Person 3. resupīnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. resupīnāveram 2. Person 2. resupīnāverās 3. Person 3. resupīnāverat | 1. Person 1. resupīnāverāmus 2. Person 2. resupīnāverātis 3. Person 3. resupīnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. resupīnem 2. Person 2. resupīnēs 3. Person 3. resupīnet | 1. Person 1. resupīnēmus 2. Person 2. resupīnētis 3. Person 3. resupīnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. resupīnārem 2. Person 2. resupīnārēs 3. Person 3. resupīnāret | 1. Person 1. resupīnārēmus 2. Person 2. resupīnārētis 3. Person 3. resupīnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. resupīnāverim 2. Person 2. resupīnāveris 3. Person 3. resupīnāverit | 1. Person 1. resupīnāverimus 2. Person 2. resupīnāveritis 3. Person 3. resupīnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. resupīnāvissem 2. Person 2. resupīnāvissēs 3. Person 3. resupīnāvisset | 1. Person 1. resupīnāvissēmus 2. Person 2. resupīnāvissētis 3. Person 3. resupīnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | resupīnā! | resupīnāte! |
| Futur | 2. Person 2. resupīnāto! 3. Person 3. resupīnāto! | 2. Person 2. resupīnātōte! 3. Person 3. resupīnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | resupīnāre |
| Perfekt | resupīnāvisse |
| Futur | resupīnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | resupīnāns, resupīnantis |
| Futur | resupīnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | resupīnandī |
|---|---|
| Dativ | resupīnandō |
| Akkusativ | ad resupīnandum |
| Ablativ | resupīnandō |
Supinum
| resupīnātum |
