resignare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- vernichten, ungültig machenre-sīgnāre figurativ, in übertragenem Sinnfigre-sīgnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- zurückzahlen, zurückgeben deutsch resignieren = (innerlich) aufgeben; franz. résigner a. = zurücktretenre-sīgnāre Q. Horatius FlaccusHor.re-sīgnāre Q. Horatius FlaccusHor.
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. resīgnō 2. Person 2. resīgnās 3. Person 3. resīgnat | 1. Person 1. resīgnāmus 2. Person 2. resīgnātis 3. Person 3. resīgnant |
| Futur | 1. Person 1. resīgnābō 2. Person 2. resīgnābis 3. Person 3. resīgnābit | 1. Person 1. resīgnābimus 2. Person 2. resīgnābitis 3. Person 3. resīgnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. resīgnābam 2. Person 2. resīgnābās 3. Person 3. resīgnābat | 1. Person 1. resīgnābāmus 2. Person 2. resīgnābātis 3. Person 3. resīgnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. resīgnāvī 2. Person 2. resīgnāvisti 3. Person 3. resīgnāvit | 1. Person 1. resīgnāvimus 2. Person 2. resīgnāvistis 3. Person 3. resīgnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. resīgnāverō 2. Person 2. resīgnāveris 3. Person 3. resīgnāverit | 1. Person 1. resīgnāverimus 2. Person 2. resīgnāveritis 3. Person 3. resīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. resīgnāveram 2. Person 2. resīgnāverās 3. Person 3. resīgnāverat | 1. Person 1. resīgnāverāmus 2. Person 2. resīgnāverātis 3. Person 3. resīgnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. resīgnem 2. Person 2. resīgnēs 3. Person 3. resīgnet | 1. Person 1. resīgnēmus 2. Person 2. resīgnētis 3. Person 3. resīgnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. resīgnārem 2. Person 2. resīgnārēs 3. Person 3. resīgnāret | 1. Person 1. resīgnārēmus 2. Person 2. resīgnārētis 3. Person 3. resīgnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. resīgnāverim 2. Person 2. resīgnāveris 3. Person 3. resīgnāverit | 1. Person 1. resīgnāverimus 2. Person 2. resīgnāveritis 3. Person 3. resīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. resīgnāvissem 2. Person 2. resīgnāvissēs 3. Person 3. resīgnāvisset | 1. Person 1. resīgnāvissēmus 2. Person 2. resīgnāvissētis 3. Person 3. resīgnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | resīgnā! | resīgnāte! |
| Futur | 2. Person 2. resīgnāto! 3. Person 3. resīgnāto! | 2. Person 2. resīgnātōte! 3. Person 3. resīgnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | resīgnāre |
| Perfekt | resīgnāvisse |
| Futur | resīgnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | resīgnāns, resīgnantis |
| Futur | resīgnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | resīgnandī |
|---|---|
| Dativ | resīgnandō |
| Akkusativ | ad resīgnandum |
| Ablativ | resīgnandō |
Supinum
| resīgnātum |
