resalutare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. resalūtō 2. Person 2. resalūtās 3. Person 3. resalūtat | 1. Person 1. resalūtāmus 2. Person 2. resalūtātis 3. Person 3. resalūtant |
| Futur | 1. Person 1. resalūtābō 2. Person 2. resalūtābis 3. Person 3. resalūtābit | 1. Person 1. resalūtābimus 2. Person 2. resalūtābitis 3. Person 3. resalūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. resalūtābam 2. Person 2. resalūtābās 3. Person 3. resalūtābat | 1. Person 1. resalūtābāmus 2. Person 2. resalūtābātis 3. Person 3. resalūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. resalūtāvī 2. Person 2. resalūtāvisti 3. Person 3. resalūtāvit | 1. Person 1. resalūtāvimus 2. Person 2. resalūtāvistis 3. Person 3. resalūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. resalūtāverō 2. Person 2. resalūtāveris 3. Person 3. resalūtāverit | 1. Person 1. resalūtāverimus 2. Person 2. resalūtāveritis 3. Person 3. resalūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. resalūtāveram 2. Person 2. resalūtāverās 3. Person 3. resalūtāverat | 1. Person 1. resalūtāverāmus 2. Person 2. resalūtāverātis 3. Person 3. resalūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. resalūtem 2. Person 2. resalūtēs 3. Person 3. resalūtet | 1. Person 1. resalūtēmus 2. Person 2. resalūtētis 3. Person 3. resalūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. resalūtārem 2. Person 2. resalūtārēs 3. Person 3. resalūtāret | 1. Person 1. resalūtārēmus 2. Person 2. resalūtārētis 3. Person 3. resalūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. resalūtāverim 2. Person 2. resalūtāveris 3. Person 3. resalūtāverit | 1. Person 1. resalūtāverimus 2. Person 2. resalūtāveritis 3. Person 3. resalūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. resalūtāvissem 2. Person 2. resalūtāvissēs 3. Person 3. resalūtāvisset | 1. Person 1. resalūtāvissēmus 2. Person 2. resalūtāvissētis 3. Person 3. resalūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | resalūtā! | resalūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. resalūtāto! 3. Person 3. resalūtāto! | 2. Person 2. resalūtātōte! 3. Person 3. resalūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | resalūtāre |
| Perfekt | resalūtāvisse |
| Futur | resalūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | resalūtāns, resalūtantis |
| Futur | resalūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | resalūtandī |
|---|---|
| Dativ | resalūtandō |
| Akkusativ | ad resalūtandum |
| Ablativ | resalūtandō |
Supinum
| resalūtātum |
