refrenare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- mit dem Zügel zurückhalten (equos die Pferde)re-frēnārere-frēnāre
- zügeln, beherrschen (libidines die Leidenschaften)re-frēnāre figurativ, in übertragenem Sinnfigre-frēnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- aliquem ab re refrenarejemanden von etwas zurückhaltenaliquem ab re refrenare
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. refrēnō 2. Person 2. refrēnās 3. Person 3. refrēnat | 1. Person 1. refrēnāmus 2. Person 2. refrēnātis 3. Person 3. refrēnant |
| Futur | 1. Person 1. refrēnābō 2. Person 2. refrēnābis 3. Person 3. refrēnābit | 1. Person 1. refrēnābimus 2. Person 2. refrēnābitis 3. Person 3. refrēnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. refrēnābam 2. Person 2. refrēnābās 3. Person 3. refrēnābat | 1. Person 1. refrēnābāmus 2. Person 2. refrēnābātis 3. Person 3. refrēnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. refrēnāvī 2. Person 2. refrēnāvisti 3. Person 3. refrēnāvit | 1. Person 1. refrēnāvimus 2. Person 2. refrēnāvistis 3. Person 3. refrēnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. refrēnāverō 2. Person 2. refrēnāveris 3. Person 3. refrēnāverit | 1. Person 1. refrēnāverimus 2. Person 2. refrēnāveritis 3. Person 3. refrēnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. refrēnāveram 2. Person 2. refrēnāverās 3. Person 3. refrēnāverat | 1. Person 1. refrēnāverāmus 2. Person 2. refrēnāverātis 3. Person 3. refrēnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. refrēnem 2. Person 2. refrēnēs 3. Person 3. refrēnet | 1. Person 1. refrēnēmus 2. Person 2. refrēnētis 3. Person 3. refrēnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. refrēnārem 2. Person 2. refrēnārēs 3. Person 3. refrēnāret | 1. Person 1. refrēnārēmus 2. Person 2. refrēnārētis 3. Person 3. refrēnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. refrēnāverim 2. Person 2. refrēnāveris 3. Person 3. refrēnāverit | 1. Person 1. refrēnāverimus 2. Person 2. refrēnāveritis 3. Person 3. refrēnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. refrēnāvissem 2. Person 2. refrēnāvissēs 3. Person 3. refrēnāvisset | 1. Person 1. refrēnāvissēmus 2. Person 2. refrēnāvissētis 3. Person 3. refrēnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | refrēnā! | refrēnāte! |
| Futur | 2. Person 2. refrēnāto! 3. Person 3. refrēnāto! | 2. Person 2. refrēnātōte! 3. Person 3. refrēnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | refrēnāre |
| Perfekt | refrēnāvisse |
| Futur | refrēnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | refrēnāns, refrēnantis |
| Futur | refrēnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | refrēnandī |
|---|---|
| Dativ | refrēnandō |
| Akkusativ | ad refrēnandum |
| Ablativ | refrēnandō |
Supinum
| refrēnātum |
