Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. refībulō 2. Person 2. refībulās 3. Person 3. refībulat | 1. Person 1. refībulāmus 2. Person 2. refībulātis 3. Person 3. refībulant |
| Futur | 1. Person 1. refībulābō 2. Person 2. refībulābis 3. Person 3. refībulābit | 1. Person 1. refībulābimus 2. Person 2. refībulābitis 3. Person 3. refībulābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. refībulābam 2. Person 2. refībulābās 3. Person 3. refībulābat | 1. Person 1. refībulābāmus 2. Person 2. refībulābātis 3. Person 3. refībulābant |
| Perfekt | 1. Person 1. refībulāvī 2. Person 2. refībulāvisti 3. Person 3. refībulāvit | 1. Person 1. refībulāvimus 2. Person 2. refībulāvistis 3. Person 3. refībulāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. refībulāverō 2. Person 2. refībulāveris 3. Person 3. refībulāverit | 1. Person 1. refībulāverimus 2. Person 2. refībulāveritis 3. Person 3. refībulāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. refībulāveram 2. Person 2. refībulāverās 3. Person 3. refībulāverat | 1. Person 1. refībulāverāmus 2. Person 2. refībulāverātis 3. Person 3. refībulāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. refībulem 2. Person 2. refībulēs 3. Person 3. refībulet | 1. Person 1. refībulēmus 2. Person 2. refībulētis 3. Person 3. refībulent |
| Imperfekt | 1. Person 1. refībulārem 2. Person 2. refībulārēs 3. Person 3. refībulāret | 1. Person 1. refībulārēmus 2. Person 2. refībulārētis 3. Person 3. refībulārent |
| Perfekt | 1. Person 1. refībulāverim 2. Person 2. refībulāveris 3. Person 3. refībulāverit | 1. Person 1. refībulāverimus 2. Person 2. refībulāveritis 3. Person 3. refībulāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. refībulāvissem 2. Person 2. refībulāvissēs 3. Person 3. refībulāvisset | 1. Person 1. refībulāvissēmus 2. Person 2. refībulāvissētis 3. Person 3. refībulāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | refībulā! | refībulāte! |
| Futur | 2. Person 2. refībulāto! 3. Person 3. refībulāto! | 2. Person 2. refībulātōte! 3. Person 3. refībulanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | refībulāre |
| Perfekt | refībulāvisse |
| Futur | refībulātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | refībulāns, refībulantis |
| Futur | refībulātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | refībulandī |
|---|---|
| Dativ | refībulandō |
| Akkusativ | ad refībulandum |
| Ablativ | refībulandō |
Supinum
| refībulātum |
