rarefacere
<faciō, fēcī, factum 3.> ||rarus||T. Lucretius Carus Lucr.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rārēfaciō 2. Person 2. rārēfacis 3. Person 3. rārēfacit | 1. Person 1. rārēfacimus 2. Person 2. rārēfacitis 3. Person 3. rārēfaciunt |
| Futur | 1. Person 1. rārēfaciam 2. Person 2. rārēfaciēs 3. Person 3. rārēfaciet | 1. Person 1. rārēfaciēmus 2. Person 2. rārēfaciētis 3. Person 3. rārēfacient |
| Imperfekt | 1. Person 1. rārēfaciēbam 2. Person 2. rārēfaciēbās 3. Person 3. rārēfaciēbat | 1. Person 1. rārēfaciēbāmus 2. Person 2. rārēfaciēbātis 3. Person 3. rārēfaciēbant |
| Perfekt | 1. Person 1. rārēfēcī 2. Person 2. rārēfēcīsti 3. Person 3. rārēfēcit | 1. Person 1. rārēfēcimus 2. Person 2. rārēfēcīstis 3. Person 3. rārēfēcērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. rārēfēcerō 2. Person 2. rārēfēceris 3. Person 3. rārēfēcerit | 1. Person 1. rārēfēcerimus 2. Person 2. rārēfēceritis 3. Person 3. rārēfēcerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rārēfēceram 2. Person 2. rārēfēcerās 3. Person 3. rārēfēcerat | 1. Person 1. rārēfēcerāmus 2. Person 2. rārēfēcerātis 3. Person 3. rārēfēcerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rārēfaciam 2. Person 2. rārēfaciās 3. Person 3. rārēfaciat | 1. Person 1. rārēfaciāmus 2. Person 2. rārēfaciātis 3. Person 3. rārēfaciant |
| Imperfekt | 1. Person 1. rārēfacerem 2. Person 2. rārēfacerēs 3. Person 3. rārēfaceret | 1. Person 1. rārēfacerēmus 2. Person 2. rārēfacerētis 3. Person 3. rārēfacerent |
| Perfekt | 1. Person 1. rārēfēcerim 2. Person 2. rārēfēceris 3. Person 3. rārēfēcerit | 1. Person 1. rārēfēcerimus 2. Person 2. rārēfēceritis 3. Person 3. rārēfēcerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rārēfēcīssem 2. Person 2. rārēfēcīssēs 3. Person 3. rārēfēcīsset | 1. Person 1. rārēfēcissēmus 2. Person 2. rārēfēcissētis 3. Person 3. rārēfēcīssent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | rārēface! | rārēfacite! |
| Futur | 2. Person 2. rārēfacito! 3. Person 3. rārēfacito! | 2. Person 2. rārēfacitōte! 3. Person 3. rārēfaciūnto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | rārēfacere |
| Perfekt | rārēfēcīsse |
| Futur | rārēfactūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | rārēfaciēns, rārēfaciēntis |
| Futur | rārēfactūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | rārēfaciēndī |
|---|---|
| Dativ | rārēfaciēndō |
| Akkusativ | ad rārēfaciēndum |
| Ablativ | rārēfaciēndō |
Supinum
| rārēfactum |
