protelare
<ō, āvī, ātum 1.> ||protelum|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- vertreiben, fortjagenprō-tēlāreprō-tēlāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōtēlō 2. Person 2. prōtēlās 3. Person 3. prōtēlat | 1. Person 1. prōtēlāmus 2. Person 2. prōtēlātis 3. Person 3. prōtēlant |
| Futur | 1. Person 1. prōtēlābō 2. Person 2. prōtēlābis 3. Person 3. prōtēlābit | 1. Person 1. prōtēlābimus 2. Person 2. prōtēlābitis 3. Person 3. prōtēlābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōtēlābam 2. Person 2. prōtēlābās 3. Person 3. prōtēlābat | 1. Person 1. prōtēlābāmus 2. Person 2. prōtēlābātis 3. Person 3. prōtēlābant |
| Perfekt | 1. Person 1. prōtēlāvī 2. Person 2. prōtēlāvisti 3. Person 3. prōtēlāvit | 1. Person 1. prōtēlāvimus 2. Person 2. prōtēlāvistis 3. Person 3. prōtēlāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. prōtēlāverō 2. Person 2. prōtēlāveris 3. Person 3. prōtēlāverit | 1. Person 1. prōtēlāverimus 2. Person 2. prōtēlāveritis 3. Person 3. prōtēlāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōtēlāveram 2. Person 2. prōtēlāverās 3. Person 3. prōtēlāverat | 1. Person 1. prōtēlāverāmus 2. Person 2. prōtēlāverātis 3. Person 3. prōtēlāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōtēlem 2. Person 2. prōtēlēs 3. Person 3. prōtēlet | 1. Person 1. prōtēlēmus 2. Person 2. prōtēlētis 3. Person 3. prōtēlent |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōtēlārem 2. Person 2. prōtēlārēs 3. Person 3. prōtēlāret | 1. Person 1. prōtēlārēmus 2. Person 2. prōtēlārētis 3. Person 3. prōtēlārent |
| Perfekt | 1. Person 1. prōtēlāverim 2. Person 2. prōtēlāveris 3. Person 3. prōtēlāverit | 1. Person 1. prōtēlāverimus 2. Person 2. prōtēlāveritis 3. Person 3. prōtēlāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōtēlāvissem 2. Person 2. prōtēlāvissēs 3. Person 3. prōtēlāvisset | 1. Person 1. prōtēlāvissēmus 2. Person 2. prōtēlāvissētis 3. Person 3. prōtēlāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | prōtēlā! | prōtēlāte! |
| Futur | 2. Person 2. prōtēlāto! 3. Person 3. prōtēlāto! | 2. Person 2. prōtēlātōte! 3. Person 3. prōtēlanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | prōtēlāre |
| Perfekt | prōtēlāvisse |
| Futur | prōtēlātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | prōtēlāns, prōtēlantis |
| Futur | prōtēlātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | prōtēlandī |
|---|---|
| Dativ | prōtēlandō |
| Akkusativ | ad prōtēlandum |
| Ablativ | prōtēlandō |
Supinum
| prōtēlātum |
