prolectare
<ō, āvī, ātum 1.> ||prolicere||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōlectō 2. Person 2. prōlectās 3. Person 3. prōlectat | 1. Person 1. prōlectāmus 2. Person 2. prōlectātis 3. Person 3. prōlectant |
| Futur | 1. Person 1. prōlectābō 2. Person 2. prōlectābis 3. Person 3. prōlectābit | 1. Person 1. prōlectābimus 2. Person 2. prōlectābitis 3. Person 3. prōlectābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōlectābam 2. Person 2. prōlectābās 3. Person 3. prōlectābat | 1. Person 1. prōlectābāmus 2. Person 2. prōlectābātis 3. Person 3. prōlectābant |
| Perfekt | 1. Person 1. prōlectāvī 2. Person 2. prōlectāvisti 3. Person 3. prōlectāvit | 1. Person 1. prōlectāvimus 2. Person 2. prōlectāvistis 3. Person 3. prōlectāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. prōlectāverō 2. Person 2. prōlectāveris 3. Person 3. prōlectāverit | 1. Person 1. prōlectāverimus 2. Person 2. prōlectāveritis 3. Person 3. prōlectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōlectāveram 2. Person 2. prōlectāverās 3. Person 3. prōlectāverat | 1. Person 1. prōlectāverāmus 2. Person 2. prōlectāverātis 3. Person 3. prōlectāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōlectem 2. Person 2. prōlectēs 3. Person 3. prōlectet | 1. Person 1. prōlectēmus 2. Person 2. prōlectētis 3. Person 3. prōlectent |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōlectārem 2. Person 2. prōlectārēs 3. Person 3. prōlectāret | 1. Person 1. prōlectārēmus 2. Person 2. prōlectārētis 3. Person 3. prōlectārent |
| Perfekt | 1. Person 1. prōlectāverim 2. Person 2. prōlectāveris 3. Person 3. prōlectāverit | 1. Person 1. prōlectāverimus 2. Person 2. prōlectāveritis 3. Person 3. prōlectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōlectāvissem 2. Person 2. prōlectāvissēs 3. Person 3. prōlectāvisset | 1. Person 1. prōlectāvissēmus 2. Person 2. prōlectāvissētis 3. Person 3. prōlectāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | prōlectā! | prōlectāte! |
| Futur | 2. Person 2. prōlectāto! 3. Person 3. prōlectāto! | 2. Person 2. prōlectātōte! 3. Person 3. prōlectanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | prōlectāre |
| Perfekt | prōlectāvisse |
| Futur | prōlectātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | prōlectāns, prōlectantis |
| Futur | prōlectātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | prōlectandī |
|---|---|
| Dativ | prōlectandō |
| Akkusativ | ad prōlectandum |
| Ablativ | prōlectandō |
Supinum
| prōlectātum |
