procrastinare
<ō, āvī, ātum 1.> ||crastinus||Übersicht aller Übersetzungen
- vertagen, aufschiebenprō-crāstināreprō-crāstināre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōcrāstinō 2. Person 2. prōcrāstinās 3. Person 3. prōcrāstinat | 1. Person 1. prōcrāstināmus 2. Person 2. prōcrāstinātis 3. Person 3. prōcrāstinant |
| Futur | 1. Person 1. prōcrāstinābō 2. Person 2. prōcrāstinābis 3. Person 3. prōcrāstinābit | 1. Person 1. prōcrāstinābimus 2. Person 2. prōcrāstinābitis 3. Person 3. prōcrāstinābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōcrāstinābam 2. Person 2. prōcrāstinābās 3. Person 3. prōcrāstinābat | 1. Person 1. prōcrāstinābāmus 2. Person 2. prōcrāstinābātis 3. Person 3. prōcrāstinābant |
| Perfekt | 1. Person 1. prōcrāstināvī 2. Person 2. prōcrāstināvisti 3. Person 3. prōcrāstināvit | 1. Person 1. prōcrāstināvimus 2. Person 2. prōcrāstināvistis 3. Person 3. prōcrāstināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. prōcrāstināverō 2. Person 2. prōcrāstināveris 3. Person 3. prōcrāstināverit | 1. Person 1. prōcrāstināverimus 2. Person 2. prōcrāstināveritis 3. Person 3. prōcrāstināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōcrāstināveram 2. Person 2. prōcrāstināverās 3. Person 3. prōcrāstināverat | 1. Person 1. prōcrāstināverāmus 2. Person 2. prōcrāstināverātis 3. Person 3. prōcrāstināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōcrāstinem 2. Person 2. prōcrāstinēs 3. Person 3. prōcrāstinet | 1. Person 1. prōcrāstinēmus 2. Person 2. prōcrāstinētis 3. Person 3. prōcrāstinent |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōcrāstinārem 2. Person 2. prōcrāstinārēs 3. Person 3. prōcrāstināret | 1. Person 1. prōcrāstinārēmus 2. Person 2. prōcrāstinārētis 3. Person 3. prōcrāstinārent |
| Perfekt | 1. Person 1. prōcrāstināverim 2. Person 2. prōcrāstināveris 3. Person 3. prōcrāstināverit | 1. Person 1. prōcrāstināverimus 2. Person 2. prōcrāstināveritis 3. Person 3. prōcrāstināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōcrāstināvissem 2. Person 2. prōcrāstināvissēs 3. Person 3. prōcrāstināvisset | 1. Person 1. prōcrāstināvissēmus 2. Person 2. prōcrāstināvissētis 3. Person 3. prōcrāstināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | prōcrāstinā! | prōcrāstināte! |
| Futur | 2. Person 2. prōcrāstināto! 3. Person 3. prōcrāstināto! | 2. Person 2. prōcrāstinātōte! 3. Person 3. prōcrāstinanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | prōcrāstināre |
| Perfekt | prōcrāstināvisse |
| Futur | prōcrāstinātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | prōcrāstināns, prōcrāstinantis |
| Futur | prōcrāstinātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | prōcrāstinandī |
|---|---|
| Dativ | prōcrāstinandō |
| Akkusativ | ad prōcrāstinandum |
| Ablativ | prōcrāstinandō |
Supinum
| prōcrāstinātum |
