proclinare
<ō, āvī, ātum 1.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōclīnō 2. Person 2. prōclīnās 3. Person 3. prōclīnat | 1. Person 1. prōclīnāmus 2. Person 2. prōclīnātis 3. Person 3. prōclīnant |
| Futur | 1. Person 1. prōclīnābō 2. Person 2. prōclīnābis 3. Person 3. prōclīnābit | 1. Person 1. prōclīnābimus 2. Person 2. prōclīnābitis 3. Person 3. prōclīnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōclīnābam 2. Person 2. prōclīnābās 3. Person 3. prōclīnābat | 1. Person 1. prōclīnābāmus 2. Person 2. prōclīnābātis 3. Person 3. prōclīnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. prōclīnāvī 2. Person 2. prōclīnāvisti 3. Person 3. prōclīnāvit | 1. Person 1. prōclīnāvimus 2. Person 2. prōclīnāvistis 3. Person 3. prōclīnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. prōclīnāverō 2. Person 2. prōclīnāveris 3. Person 3. prōclīnāverit | 1. Person 1. prōclīnāverimus 2. Person 2. prōclīnāveritis 3. Person 3. prōclīnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōclīnāveram 2. Person 2. prōclīnāverās 3. Person 3. prōclīnāverat | 1. Person 1. prōclīnāverāmus 2. Person 2. prōclīnāverātis 3. Person 3. prōclīnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōclīnem 2. Person 2. prōclīnēs 3. Person 3. prōclīnet | 1. Person 1. prōclīnēmus 2. Person 2. prōclīnētis 3. Person 3. prōclīnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōclīnārem 2. Person 2. prōclīnārēs 3. Person 3. prōclīnāret | 1. Person 1. prōclīnārēmus 2. Person 2. prōclīnārētis 3. Person 3. prōclīnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. prōclīnāverim 2. Person 2. prōclīnāveris 3. Person 3. prōclīnāverit | 1. Person 1. prōclīnāverimus 2. Person 2. prōclīnāveritis 3. Person 3. prōclīnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōclīnāvissem 2. Person 2. prōclīnāvissēs 3. Person 3. prōclīnāvisset | 1. Person 1. prōclīnāvissēmus 2. Person 2. prōclīnāvissētis 3. Person 3. prōclīnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | prōclīnā! | prōclīnāte! |
| Futur | 2. Person 2. prōclīnāto! 3. Person 3. prōclīnāto! | 2. Person 2. prōclīnātōte! 3. Person 3. prōclīnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | prōclīnāre |
| Perfekt | prōclīnāvisse |
| Futur | prōclīnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | prōclīnāns, prōclīnantis |
| Futur | prōclīnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | prōclīnandī |
|---|---|
| Dativ | prōclīnandō |
| Akkusativ | ad prōclīnandum |
| Ablativ | prōclīnandō |
Supinum
| prōclīnātum |
