proclamare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōclāmō 2. Person 2. prōclāmās 3. Person 3. prōclāmat | 1. Person 1. prōclāmāmus 2. Person 2. prōclāmātis 3. Person 3. prōclāmant |
| Futur | 1. Person 1. prōclāmābō 2. Person 2. prōclāmābis 3. Person 3. prōclāmābit | 1. Person 1. prōclāmābimus 2. Person 2. prōclāmābitis 3. Person 3. prōclāmābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōclāmābam 2. Person 2. prōclāmābās 3. Person 3. prōclāmābat | 1. Person 1. prōclāmābāmus 2. Person 2. prōclāmābātis 3. Person 3. prōclāmābant |
| Perfekt | 1. Person 1. prōclāmāvī 2. Person 2. prōclāmāvisti 3. Person 3. prōclāmāvit | 1. Person 1. prōclāmāvimus 2. Person 2. prōclāmāvistis 3. Person 3. prōclāmāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. prōclāmāverō 2. Person 2. prōclāmāveris 3. Person 3. prōclāmāverit | 1. Person 1. prōclāmāverimus 2. Person 2. prōclāmāveritis 3. Person 3. prōclāmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōclāmāveram 2. Person 2. prōclāmāverās 3. Person 3. prōclāmāverat | 1. Person 1. prōclāmāverāmus 2. Person 2. prōclāmāverātis 3. Person 3. prōclāmāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. prōclāmem 2. Person 2. prōclāmēs 3. Person 3. prōclāmet | 1. Person 1. prōclāmēmus 2. Person 2. prōclāmētis 3. Person 3. prōclāment |
| Imperfekt | 1. Person 1. prōclāmārem 2. Person 2. prōclāmārēs 3. Person 3. prōclāmāret | 1. Person 1. prōclāmārēmus 2. Person 2. prōclāmārētis 3. Person 3. prōclāmārent |
| Perfekt | 1. Person 1. prōclāmāverim 2. Person 2. prōclāmāveris 3. Person 3. prōclāmāverit | 1. Person 1. prōclāmāverimus 2. Person 2. prōclāmāveritis 3. Person 3. prōclāmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. prōclāmāvissem 2. Person 2. prōclāmāvissēs 3. Person 3. prōclāmāvisset | 1. Person 1. prōclāmāvissēmus 2. Person 2. prōclāmāvissētis 3. Person 3. prōclāmāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | prōclāmā! | prōclāmāte! |
| Futur | 2. Person 2. prōclāmāto! 3. Person 3. prōclāmāto! | 2. Person 2. prōclāmātōte! 3. Person 3. prōclāmanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | prōclāmāre |
| Perfekt | prōclāmāvisse |
| Futur | prōclāmātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | prōclāmāns, prōclāmantis |
| Futur | prōclāmātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | prōclāmandī |
|---|---|
| Dativ | prōclāmandō |
| Akkusativ | ad prōclāmandum |
| Ablativ | prōclāmandō |
Supinum
| prōclāmātum |
